Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Daina Sirmā. Paisā peldējumā

Turpinām Kultūras Dienas un Izklaides projektā Lasītava iesūtīto darbu publikāciju arī internetā. Šoreiz - Dainas Sirmās dzeja.

Īss apraksts par sevi: dzimusi 1958. gadā, Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotāja, pirmais dzejoļu krājums Kailsals iznācis 2012. gadā, par to saņemta Literatūras gada balva.

Daugavpils. Cietoksnis

*

tilta apšaudes krustugunī
zirgi ar jātniekiem Daugavā lēca un slīka
slīkuši nerimās nemieru cēla
gruntsūdeņus kūdīja cietoksni nīcināt riebt

gruntsūdeņi klausīgi kambaros kāpj pāri slieksnim
kur huzāru kazaku garnizons plītē
dzērumā gūstekņus dursta

gruntsūdeņi karo irdina mūri
ar zaļām gļotām ķieģeļus apvemj
žurkām ļauj vaļu
krust
viļņos

*

trīs gadu simtus četrās klasēs
jezuīti izskolo mūs

pirmā klase – infima
gars zemzemes garozu virskārtā tausta
otrā klase – gramatika
veidoli piemēro pelavu maizi, līdzeno krustojuši
trešā klase – sintakse
daudzējais satver un krimta, zobu šķirbās sastāvas, smird
ceturtā klase – poēzija virs Daugavas miglas vijīgos mezglos
izgaro un noslēdz loku

*

nāk sētā bārdains zaldāts jērenē no krievu ķeizara pulka
kroplis bez sejas nāk sētā sejā trīskārši vainots
izkliedz sev pavēles čerkstošā balsī
tēmē ar pirkstu uz vistām un aitu

māte pārbīlī ieslēdzas uzrīda suni
tēvs nākdams no lauka klēpī ņem ļimušo stāvu
kādreiz baltgalvi zēnu baznīcas korī ar cīruļa balsi

nes kambarī mazgā steidz azaidu vīkšķīt
jēra zupai kūst krējuma pikucis vidū
biezai rudzu maizes rikai – sviests

ik nakti caurajā miegā
stobru mežs trāpa tam pierē

*

no kurienes mierīgā sveču gaisma
un svētībā paceltās rokas pār ļaudīm
kad degoši mūri līst virsū
svētajo pīšļiem
svešzemju gūstekņu vaimanām pagrabos?

es Juris Elger ar brāļiem guldīts zem ieejas kāpnēm
jezuīts mūks kalpotājs

mani laimīgie pīšļi tur ieeju vaļā un kāpnes spodras
jau ceturto gadu simtu, mans bērns

uz svētnīcu tukšajā gaisā
ir svētnīca gaiss, kuru elpojam

*

klusuma kavalērijas nodzītie meļņi klauvējot
metās ceļos pie cietokšņa vārtiem

klusums ir precīzs
klusums ir akurāts

oranži sarkanos iekšpagalmos rietā mājlopi dzer
pelēki melnajos iekšpagalmos tuneļi atbruņo sejas

desmit gadu vecs puisēns sargkareivis Marks Rotkovičs
ziemās slido pār Daugavas ūdeņiem
vasarās slīd

Birztala

smiltis un ērkšķi nobiruši
no vizuļu vainagiem sejā

smilšērkšķis izdziedēs vainas:
kad sērga mēles gļotādā
mēs čulgas noklājam ar vēsas ziedes kārtu

smilšērkšķu birztalu bērnu vizuļu vainagiem
tēvs Radziņu zemē ir dēstījis saknes noglaudot

glaudas ienākas līdzi ogām
glaudu balsis nāk dzirdamas smilšērkšķī sejās un mēlēs:

ar valdītām asarām laisti ar slāpētiem brēcieniem mēslo
tad zels 

***

Daugavas plūdi izgāž zupas bļodas uz galda
mīkstās cisās šļakst
ledus blāķi šķin augļu kokus
skaidravots duļķes smeļ mutē

viļņojot izjūk mātes iesvētību bilde
baznīcas dārzā baltajā kleitā pie ziedoša maijrozes krūma

vēls kalpotājs mani
nes klēpī projām uz laivu
viņa skārieni karsti kliedz bērna balsī

Kolka

*

pārāk sekli mēs dzīvojam
neizturami daudz slīkoņu mūsu krastos
celsim bāku!

piecpadsmit gadu no Kaltenes kalvām
lauzām akmeņus vedām ar zirgiem
sēklī būvējām salu
virsotnē uguni ielaidām
acu vairs nenovērst
krāsojām sārtu kā līgavas ilgas
kuras uzlūkos kuģi pateiksies netuvosies
deviņi vīri maiņās
apkalpos bāku tur dzīvos

*

bāka kuģim ar miglas zvanu
ar ugunīm dzelzs restu pavardos
raida cik spēka

tu nenāc

pārāk sekli mēs dzīvojam
sēklī dižjūras mazjūras krustviļņos salūzīs tērauda borti
tukšā smilktī zāle neaug govis kārnas

brāzma pie kājām no dziļajiem ūdeņiem
vienīgi atlūzu šļakatas izmet:
slīkoņus eļļas traipus

*

uzraugs:
es vairs netieku krastā
ledus nogremdēs ragavas laivu

zelta lāstekās saulē
kā akmens eņģeļu taure
viņa paņem mani ar varu
no sēkļa savos kvēlgaismas augstumos

aukstums salaulā mani ar bāku

***

paisā peldējumā krasti izsīkuši nespēks reibst
skumjais jauneklis pa virsmām staigājot
pēdām skars tevi ūdenī
ja gulsies uz ūdens tik viegli
kā mati prot atrist pār pleciem pa viļņiem

sirds nelauzīs galvu kur mani mīļie
dzelmē grims senču smagās sudraba rotas
muskuļu cīniņu ragi dūņās
nenotrīsēs kad zivis skrubinās šūnas
iebelzīs garām slīdošas plankas

gulsties uz ūdens tik viegli
kā mati prot atrist pār pleciem pa viļņiem
lai mostas augšā ūdens baudkārās rokas
glābjot dāvā vēl vienu vientuļu salu ko iekopt
kura jau pamāj ar palmu vēdekļiem miņās 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja