Pagājušajā piektdienā, 8. maijā, kinoteātrī Splendid Palace sāka izrādīt franču komēdiju visai ģimenei Mazā Nikolā brīvdienas – pērn tā bija viena no populārākajām franču filmām pasaulē. Rīgā bija/ir/būs skatāmas kinolentes Asterikss. Dievu zeme, Samba, Džemma Boverī, Gazeles, Franču tranzīts un Tas neveiklais brīdis. Tāda ir franču ēdienkarte Rīgas kinoteātros. Protams, Eiropas filmām ir grūti konkurēt ar amerikāņu produkciju, un šķiet, ka tās nobīdītas perifērijā. Franču autorkino Rīgā skatāms festivālos: piemēram, Žana Lika Godāra Ardievas valodai 3D un Olivjē Asajasa Zils-Marijas mākoņi pērn tika izrādīti festivālā Baltijas pērle. Nesen Splendid Palace afišu ir atstājusi Fransuā Ozona Jaunā draudzene.
Ja mēs regulāri neredzam labu franču kino, tas nenozīmē, ka Francijas kino industrija ir panīkusi. Tā joprojām ir viena no spēcīgākajām pasaulē, turklāt orientēta uz eksportu. Par to varēju pārliecināties Parīzē notikušajā organizācijas UniFrance films (www.unifrance.org) rīkotajā ikgadējā franču kino prezentācijā Rendez-vous with French Cinema, kuru apmeklē žurnālisti un filmu izplatītāji no visas pasaules. Asociācija UniFrance films kopš 1949. gada ir atbildīga par Francijas kino popularizēšanu ārzemēs. Šīs institūcijas gada budžets ir deviņi miljoni eiro, tās darbību finansē Kultūras ministrija un Ārlietu ministrija. Savukārt Francijas Kultūras ministrijas pakļautībā esošā Nacionālā kinematogrāfijas centra (CNC) budžets ir aptuveni 700 miljonu eiro.
Franču filmu skatītāju skaits ārvalstīs pārsniedz skatītāju skaitu pašā Francijā. Šādu rezultātu sasniedz tikai divas kino lielvalstis – ASV un Francija. "Franču kino nākotne ir ārzemēs," uzsver asociācijas ģenerāldirektore Izabella Džordāno. "Mums ir jāizmanto visi iespējamie kanāli – tie ir gan kinoteātri, gan digitālās platformas. Mums ir jādomā, kā labāk un efektīvāk izrādīt franču kino Eiropas multipleksos," viņa piebilst. Eiropā franču kino visvairāk skatās Vācijā, ievērojams ir Polijas tirgus. "Mēs cenšamies pārliecināt aktierus, režisorus, producentus un aģentus aktīvāk popularizēt savus darbus Eiropas valstīs. Šīm aktivitātēm ir fundamentāla nozīme. Piemēram, Izabella Ipēra jau sen to ir sapratusi un iesaistās šādos pasākumos – tas ir svarīgi gan kino industrijai, gan viņas karjerai," saka Izabella Džordāno.
Par 2014. gada veiksmīgāko Francijas filmu starptautiskajā mērogā kļuva Lika Besona Lūsija – tā uzņemta angļu valodā, titullomu atveido Skārleta Johansone. Lūsiju kinoteātros visā pasaulē pērn noskatījās 53 560 236 cilvēki, kases ieņēmumi – 302 793 829 eiro. Nevienai citai franču filmai pēdējos 20 gados nav izdevies sasniegt šādu rezultātu. Lūsija nodrošināja gandrīz pusi no kopējiem franču kino globālajiem panākumiem 2014. gadā – gan skatītāju skaita, gan ieņēmumu ziņā.
Foruma Rendez-vous with French Cinema svinīgajā vakarā asociācija UniFrance films pasludināja Liku Besonu par gada cilvēku. Savā uzrunā režisors teica, ka panākumu dēļ jūtas apmulsis: "Tie nenāk viegli, tie nenāk katru dienu, tāpēc tev jābūt pazemīgam un pieticīgam. Tu strādā divus gadus, ieguldi filmā visu savu sirdi, un pēc tam tavs liktenis izšķiras divās minūtēs." Liks Besons atbildēja kritiķiem, kuri neuzskata holivudisko trilleri Lūsija par franču filmu. "Mēs esam franču komanda! Ko vispār nozīmē "franču filma"? Tai nav obligāti jābūt franču valodā. Mūsu aktrise ir dāniete! Protams, tā ir franču filma. Ja franču jaunieši ēd suši un klausās regeju, tas nepadara viņus mazāk franciskus," sacīja Liks Besons.
"Dāņu aktrise" Skārleta Johansone atsūtīja režisoram videosveicienu par godu titula Gada cilvēks piešķiršanai: "Viņš vienmēr ir apņēmības pilns sasniegt perfekciju. Viņš vienmēr panāk to, ko vēlas. Viņu nekas nespēj apturēt." Likam Besonam bija dažas piebildes: "Viņa ir tāds mīļumiņš! Taču interesanti, kurš taisījis šo Skārletas video? Tas ir briesmīgi nofilmēts. Es atpazinu skatu – viņa sēž viesnīcā Losandželosā blakus Modernās mākslas muzejam."
Francijā Lūsiju noskatījās 5,2 miljoni cilvēku – tā bija trešā populārākā vietējā ražojuma filma, pirmo vietu ieņēma Filipa de Šovrona komēdija par multikulturālajām laulībām Qu’est-ce qu’on a fait au Bon Dieu?/Serial (Bad) Weddings. Francijā tai bija 12,3 miljoni skatītāju, ārzemēs – 6,8 miljoni (filma kļuva par grāvēju Vācijā – 3,7 miljoni skatītāju).
Pēdējā laikā strauji pieaug franču filmu skatītāju skaits Āzijā, īpaši Ķīnā, šis reģions pat apsteidz Ziemeļameriku un pašreiz franču filmu eksporta struktūrā ieņem otro vietu pēc Rietumeiropas. Taču ir arī negatīvas tendences: arvien mazāk franču filmu nonāk uz Lielbritānijas kinoekrāniem. Daži darbi, kuriem bija labs potenciāls, uzrādīja neapmierinošus rezultātus starptautiskajā kino nomā: to vidū ir Žana Pjēra Ženē ģimenes filma Spiveta neticamie piedzīvojumi un Gijoma Kanē krimināldrāma Asinssaites.
Ārzemēs populārāko franču filmu topā 2014. gadā iekļuva Kristofa Gansa fantāzijas filma Skaistule un briesmonis ar Leu Seidū un Vensānu Kaselu galvenajās lomās, Olivjē Dāna Monako princese ar Nikolu Kidmenu titullomā un Žalila Lespēra biogrāfiskā drāma Īvs Senlorāns – visas šīs filmas tika demonstrētas arī Latvijā.
Iesaka Jegors Jerohomovičs: Franču filmas, kuras jāredz
Pasaulē franču filmas kinoteātros pērn noskatījās 111 miljonu cilvēku, pašā Francijā – 91,6 miljoni (Francijā kopējais kinoteātru apmeklētāju skaits bija 208 miljoni; franču filmu īpatsvars – 44%, amerikāņu filmu īpatsvars – 45%). Francija ir otrā lielākā kino eksportētājvalsts pēc ASV. 2014. gadā Francijā tika uzņemts 280 pilnmetrāžas filmu, ieskaitot kopražojuma darbus; to vidū ir 80 debijas filmu.
Franču kino zvaigžņu stunda ir Kannu kinofestivāls, kurā arī šogad daudz franču darbu ir gan konkursa, gan ārpus konkursa programmā. Festivāls tika atklāts 13. maijā ar franču režisores Emanuelas Berko filmu La Tête haute/Standing Tall. Konkursā pārstāvētas Žaka Odiāra, Stefāna Brizē, Valerī Donzelli, Maivenas un Gijoma Niklū filmas. No 19 filmām, kuras sacenšas par Zelta palmas zaru, piecas uzņēmuši franču režisori. Vēl dažas filmas tapušas kopražojumā ar Franciju, un tajās redzami franču aktieri.
***
Reālistiskā faktūra ir maksimāli pietuvināta
Andrejs Plahovs, kino zinātnieks un kritiķis, Krievijas laikraksta Kommersant apskatnieks
Francija ir viena no lielākajām kino ražotājvalstīm pasaulē un Eiropā, varbūt pašlaik Vācijā tiek uzņemts vairāk filmu. Francija ir kino dzimtene, un vairākas reizes vēsturē franču kino bijis labākais pasaulē. Pašlaik ir grūti spriest, kas ir "labākais pasaulē", jo kino ir kļuvis ļoti daudzpusīgs. Pat amerikāņu kino – tas nav viens modelis, tajā ir dažādi strāvojumi. Lielisks kino top mazajās valstīs, tur parādās spēcīgas vēsmas.
Katrā ziņā var apgalvot, ka franču kino, pat ja tas pašlaik nepiedzīvo savu spožāko periodu, joprojām ir ļoti bagātīgs, tajā ir tik daudz talantu – gan režisoru, gan aktieru. Vienmēr lielu cieņu izraisa tas, ka Francija – kā neviena cita valsts pasaulē – spēj labā nozīmē propagandēt un reklamēt savas filmas. Jā, tie ir dažādas kvalitātes, dažāda līmeņa darbi, tie ir domāti dažādām auditorijām un nišām, taču rezultāts ir tāds, ka ikviena franču filma sasniedz savu auditoriju gan Francijā, gan ārzemēs.
Francijā veiksmīgi darbojas sistēma, kas ļauj panākt šos rezultātus, un organizācija UniFrance films strādā ļoti efektīvi. Citas valstis apskauž Franciju: šeit pieņemtais filmu izplatīšanas modelis ļauj lielā daudzumā izrādīt ārzemju kino un daļu ieņēmumu novirzīt nacionālā kino atbalstam.
Turklāt Francija ir pasaules čempione kopražojumu skaita ziņā. Šogad Oskaram tika nominēta režisora Abderrahmāna Sisako drāma Timbuktu, kas ir Francijas un Mauritānijas kopdarbs. Pērn Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru ieguva turku režisora Nuri Biljes Džeilana filma Ziemas miegs, kurā arī ir Francijas ieguldījums. Franči visu tik gudri ir sakārtojuši, ka šo filmu panākumi kļūst par viņu nacionālo lepnumu, jo Francija piedalījusies šajos projektos no pašiem pirmsākumiem.
Lai mēģinātu izcelt pēdējo gadu izcilākās, nozīmīgākās franču filmas, mums būtu jāapskata ne tikai Francijas filmas, bet arī filmas, kuras tiek uzņemtas franču valodā. Piemēram, brāļi Dardēni ir beļģu mākslinieki, kuru filmās skan franču valoda, tādējādi tās kļūst par franču kinematogrāfiskās kultūras sastāvdaļu. Es domāju, ka viņu filmas noteikti paliks vēsturē. To pašu var teikt par klasiķa Alēna Renē (1922–2014) darbiem. No jaunākas paaudzes režisoriem es izceltu Bruno Dimonu. Iespējams, pašreiz viņš ir franču režisors numur viens. Taču franču kino ir tik daudz spilgtu parādību un personību, ka tās visas nav iespējams uzskaitīt. Protams, franču jaunā viļņa periodā šis sprādziens bija iespaidīgāks, taču pat vissliktākajos posmos franču kino saglabā līmeni, par kuru zemāk tas nekad nenolaižas un, visticamāk, nenolaidīsies.
Jāpiemin Abdellatīfa Kešiša Adeles dzīve jeb Zils ir vissiltākā krāsa. Adele. 1. un 2. daļa, kuru es uzskatu par XXI gadsimta galveno filmu. Tā atklāj visas pārmaiņas gan Francijas, gan Eiropas sabiedrībā, to var uzskatīt par jaunās Eiropas modeli. Šīs filmas kinovaloda manifestē Bruno Dimona un brāļu Dardēnu XXI gadsimta sākumā ieviesto jaunā reālisma tradīciju attīstību. Pašreiz, kad tuvojamies nākamajai gadsimta fāzei, mēs konstatējam, ka reālisms sasniedz jaunas virsotnes tādu režisoru kā Kešišs daiļradē. Viņi ataino realitāti un tuvplānā parāda visas etniskās, kulturālās un seksuālās problēmas. Reālistiskā faktūra ir maksimāli pietuvināta, palielināta – tas ir jauns kinematogrāfijas posms.
Franču kino ārzemju tirgos 2014. gadā
Kopējais skatītāju skaits ārpus Francijas – 111 miljonu (+119%, salīdzinot ar 2013. gadu; Francijā franču filmu skatītāju skaits pērn bija 91,6 miljoni); kases ieņēmumi ārzemēs – 640 miljonu eiro (+114%)
Ģeogrāfiskais sadalījums: Rietumeiropa – 33 miljoni skatītāju, Centrālā un Austrumeiropa – 12,1 miljons, Āzija – 28,3 miljoni, Ziemeļamerika – 21,7 miljoni, Latīņamerika – 12,2 miljoni, Okeānija – 2,3 miljoni, Āfrika un Tuvie Austrumi – 1,4 miljoni
Ārzemju kinoteātros demonstrēts 520 franču filmu
14 franču filmu piesaistīja vairāk nekā vienu miljonu skatītāju ārzemēs (salīdzinot ar desmit filmām 2013. gadā)
Jauns rekords sasniegts Ķīnā – astoņas piedāvātās franču filmas noskatījušies 17,4 miljoni skatītāju
Rekordliels franču filmu skatītāju skaits ārzemēs tika sasniegts 2012. gadā – 144,1 miljons (2013. gads bija katastrofāli slikts – 50,8 miljoni skatītāju)
Vairāk informācijas: www.unifrance.org