I.Gailīte Holmberga: "Viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām ir tā, ka ikviens sabiedrības pārstāvis var izteikt savu viedokli par notiekošajiem procesiem, jo viedokļu dažādība palīdz virzīt attīstības procesus. Tomēr Nacionālais kino centrs (NKC) izsaka nožēlu, ka konstruktīvu iniciatīvu vietā mediju telpa tiek regulāri piesātināta ar tendencioziem un bieži nepamatotiem vai pārspīlētiem apgalvojumiem, ko Rīgas kinostudijas vadītāja Venta Horsta vārdā izplata sabiedrisko attiecību pakalpojumu firma AD Omnia (Diena.lv publikācijā minētā Līga Bizune ir nevis kinostudijas, bet PR aģentūras darbiniece), savukārt mediji šo informāciju bieži publicē, neuzklausot pretējās puses viedokli un nepārbaudot faktus.
Situācija Latvijas filmu nozarē ir šāda – Nacionālo Kino centru, tāpat kā citas valsts institūcijas, plānots pakļaut valsts pārvaldē iecerētajām reformām. 12. augustā uz sēdi pulcējās Filmu padome, kurā ietilpst nozares profesionāļu pārstāvji no Kinoproducentu asociācijas, Latvijas Kinematogrāfistu savienības, Latvijas Kultūras akadēmijas, arī kinokritiķi, LTV, LNT, NRTVP, NKC, VKKF un KM pārstāvji. Gan sēdes dalībnieki, gan aptuveni 200- 300 filmu nozares darbinieki, kas pulcējās pie Kultūras ministrijas ēkas, atbalstīja NKC kā neatkarīgas institūcijas statusu. Šo attīstības modeli - NKC kā finansiāli un funkcionāli samazinātu (bez Filmu reģistra un Kinomuzeja funkcijām) valsts iestādi Filmu padomes sēdē solīja turpmāk atbalstīt arī Kultūras ministrs. NKC reorganizācijas plāna veidošanā tika iesaistītas arī filmu nozares profesionāļu organizācijas, un lai arī reorganizācija ir sāpīga no tāda viedokļa, ka ar to daļēji tiek zaudēts Kinomuzeja pēdējo gadu darbs, mēs ceram, ka pašreizējā stingrā funkciju izsvēršana un izvētīšana beigu beigās nāks par labu kopējam mērķim. Ņemot vērā, ka šajā procesā aktīvi iesaistījās visdažādāko filmu nozares jomu pārstāvji, arī RKS bija visas iespējas piedāvāt savus konstruktīvos priekšlikumus – tas būtu daudz lietderīgāk, nekā post factum izplatīt preses relīzes.
Sekojot Rīgas kinostudijas (RKS) vairāk nekā gadu ilgstošajai sabiedrisko attiecību kampaņai pret NKC, filmu nozares nevalstiskās organizācijas ir vairākkārt aicinājušas RKS ņemt dalību šo organizāciju darbā un piedalīties konstruktīvā diskusijā un dialogā ar citiem nozares pārstāvjiem, taču RKS šo iespēju nav izmantojusi. Rezultātā gan Nacionālajam Kino centram, gan nozares profesionāļiem rodas jautājumi, kādēļ pret NKC vienpersoniski vēršas tieši tā studija, pret kuru Kultūras ministrija ir ierosinājusi tiesvedības procesu par padomju laikā veidoto Latvijas filmu tiesību pārdošanu ārvalstu kompānijai (tiesvedības process turpinās); kādēļ ne pirmo reizi RKS publicitāte pret NKC aktivizējas tad, kad norisinās kārtējais filmu nozares finansējuma konkurss (pašreiz risinās dokumentālo filmu projektu konkurss); kādēļ visu aktīvi strādājošo filmu profesionāļu vārdu uzurpē studija, kuras pēdējā pabeigtā un izrādītā filma (pēc informācijas RKS mājas lapā) ir uzņemta 2000. gadā? Es vēlētos, lai šīs publiskās retorikas tālākā jēga būtu Latvijas filmu nozares attīstība, nevis iespējama biznesa interešu pārbīde savā labā (skat. arī Filmu padomes priekšsēdētāja Gunta Trektera raksts Dienā http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/par-merkiem-un-lidzekliem).
Atbildot uz konkrētiem Venta Horsta vārdā izplatītiem apgalvojumiem, jāuzsver, ka RKS preses relīzē minēto, šā gada sākumā valdībai iesniegto Ārvalstu līdzfinansējuma piesaistes projektu ir izstrādājis NKC, sadarbojoties ar filmu nozares pārstāvjiem. NKC jau vairākus gadus virzījis iniciatīvu par mehānismu veidošanu ārvalstu finansējuma piesaistei, taču šī virzība līdz šim nav tikusi akceptēta. Pašlaik, kad eksistē konkrēts projekts, kuru atbalsta gan nozare, gan – kas ļoti būtiski – arī kultūras ministrs, ceram uz to, ka projekts tiks pieņemts arī augstākstāvošās institūcijās. Taču, projekta tālākā faktiskā virzība visticamāk būs iespējama tikai pēc NKC reorganizācijas (un filmu nozares likuma pieņemšanas). Jāpiebilst - tā kā paredzamais līdzfinansējums būs atbalsts uzņēmējdarbībai, tas būs jāsaskaņo Eiropas Komisijā.
Runājot par Latvijas filmu "eksportu un pārdošanu", ir jāuzsver, ka NKC pieder tikai Latvijas valsts atbalstīto filmu nekomerciālās izplatīšanas tiesības, tātad tiesības bez maksas popularizēt Latvijas kino, kamēr producentu atbildība un iespēja ir pelnīt ar savu filmu pārdošanu.
Par matemātisko salīdzinājumu ar citu Eiropas valstu filmu institūcijām - nevaram komentēt, ko Eiropas kontekstā RKS vērtējusi kā katra institūcijas darbinieka apsaimniekoto finansējumu; vai RKS izvērtējusi ne tikai katras filmu institūcijas filmu atbalsta (tiešais finansējums) funkcijas, bet arī citu funkciju izmaksas, piemēram, filmu kultūras pieejamības nodrošināšanas izmaksas (relīzē minētajā Dānijā ārpus Filmu institūta tiešā finansējuma eksistē arī filmu arhīva un bibliotēkas ikgadējās izmaksas, kā arī atbalsts, ko Dānijas valdība caur filmu institūtu sniedz globālas Eiropas filmu politikas veidošanai Copenhagen Think Tank; u.t.t u.t.jpr.).
Arī NKC pēdējā laikā ir veicis ievērojamas aktivitātes Latvijas filmu kultūras pieejamības nodrošināšanai - 2009. gada sākumā Latvijas iedzīvotājiem tika radīta iespēja ikvienā Latvijas publiskajā bibliotēkā noskatīties 70 Latvijas filmu izlasi, kas tiek papildināta; šogad pirmo reizi Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps filmas būs skatāmas ne tikai Rīgā, bet arī plašā lauku kultūras namu tīklā, utt.
Savukārt, lai veicinātu reģionālo sadarbību kino jomā, NKC
oktobra beigās Rīgā rīkos Baltijas un Ziemeļvalstu filmu producentu un filmu
institūtu tikšanos Riga Meetings, kuru atbalstījusi Ziemeļvalstu ministru
padome."