Uz grāmatas Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas – unikāla Latvijas vēstures avota un dzīves stāsta – atvēršanas svētkiem Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina no 29. septembra līdz 3. oktobrim, ekspresizstādē piedāvājot aplūkot Mērijas Grīnbergas vecākās dienasgrāmatu un atmiņu pierakstu oriģinālus, kas tiek glabāti muzeja krājumā, kā arī viņai piederējušas īpašas lietas no muzeja krājuma.
Atmiņās lasītājs ir aicināts iepazīt 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma latviešu inteliģences vidi, kuras centrā ir Mērijas ģimene – Grosvaldu-Grīnbergu dzimta. Daļa no atmiņām atklāj arī dzīvi latviešu kolonijās Novgorodas guberņā pēc Pirmā pasaules kara no 1919. gada beigām līdz 1921. gada beigām. Parādās Grīnbergu ģimenes dzīve kolonijās un Petrogradā, kā arī Mērijas vīra mācītāja Jāņa Grīnberga darbība.
Atmiņu pierakstos ir saglabāts autores izteiksmes veids, arī Mērijas Grīnbergas rakstīšanas maniere papildināt tekstu ar kādu vārdu vai teikumu krievu vai vācu valodā.
Grāmatā ir vairāk nekā 50 unikālas fotogrāfijas no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumiem.
"Mērija Grīnberga ir likteņa izredzēta – bez dāvanas piedzimt Latvijai nozīmīgajā un spilgtajā Grosvaldu ģimenē, viņai šūpulī dāsni tiek iesviests arī spilgts rakstītājas talants. Vispirms Mērija ar latviskiem ornamentiem izraksta cimdus un seģenes, līdz sāk pierakstīt laikmetu. Mērija Grīnberga pieraksta savas košās atmiņas visdrūmākajā padomju laikā, komunālā dzīvokļa pusotrā istabā. Viņa raksta apzināti, godīgi, mērķtiecīgi, ar ticību, ka pienāks laiks un viņas raksti tiks lasīti. Un vēl pēc pusgadsimta, lasot Mērijas atmiņas un dienasgrāmatas, pēc kurām tapa gan scenārijs filmai Mērijas ceļojums, gan romāns Grosvaldi, es ik pa laikam izsaucos: – "Nu kaut ko tādu neviens rakstnieks nevarētu izdomāt!" Jo to, ko pierakstījusi Mērija, var tikai pieredzēt – un šobrīd, līdz ar Mērijas Grīnbergas tekstu publicēšanu, viņas turpat gadsimtu ilgā pieredze kļūst arī par mūsējo," Kristīne Želve, režisore, rakstniece, romāna Grosvaldi autore.
Atmiņas ir iepriekš nepublicētas, turklāt daļu no tām Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir ieguvis pavisam nesen. Turklāt 20. gs. 90. gados pie M. Grīnbergas mantojuma sakārtošanas strādāja muzeja darbiniece Tatjana Pāvele, kura atmiņas iztulkoja un pārrakstīja mašīnrakstā. T. Pāvele personīgi pazina Mēriju Grīnbergu, tādēļ unikālas un vērtīgas ir viņas zināšanas daudzu personu atšifrēšanā un komentāru gatavošanā. Pirmā atmiņu burtnīca muzeja krājumā nonāca 1978. gadā, bet pēdējo dienasgrāmatu muzejs ieguva pavisam nesen – 2019. gadā.
Mērija Grīnberga (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja, diplomāta, jurista un ilggadējā Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka Frīdriha Grosvalda meita, diplomāta Oļģerda Grosvalda un mākslinieka Jāzepa Grosvalda māsa, Krievijas latviešu evaņģēliski luterisko draudžu bīskapa Jāņa Grīnberga kundze, latviešu kultūras vērtību sargātājas Mērijas Grīnbergas jaunākās un izcilā latviešu matemātiķa Emanuela Grīnberga māte.
Grāmatā izmantoti materiāli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Izdevumu sastādījusi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja galvenā krājuma glabātāja, Agita Ančupāne.