Viesturs Celmiņš sarunā ar Veto runā par publiskās sfēras svarīgumu un atklāj savu skatījumu uz to, kā pilsētu padarīt par ērtu un patīkamu vietu dzīvošanai. Savukārt plašā intervijā ar talantīgo režisoru Vladislavu Nastavševu lasāms par viņa attiecībām ar komponēšanu un aktieriem, kā arī ar dzejnieku no aizpagājušā gadsimta – Mihailu Kuzminu. Bet dzīvesstāsta rubrikā lasītājs varēs izsekot aizraujošajai Induļa Bilzēna dzīvei, sākot ar došanos bēgļu gaitās četru gadu vecumā, līdz draudzībai ar dīdžeju Westbam un house mūzikas atvešanai uz Latviju.
Atkārtojuma tēmai veltītā Veto lappusēs atrodams arī raksts par dažādiem pašizdomātiem vai eksperimentu ceļā pārradītiem mūzikas instrumentiem jeb frīkstrumentiem – par tiem stāsta tekstgrupas Orbīta pārstāvis dzejnieks un mūziķis Artūrs Punte, ekstravagantās somu grupas Cleaning Women dalībnieks Risto Pūrunens, kā arī neparasto instrumentu radītājs un apvienības Bērnu rīts dalībnieks Maksims Šenteļevs. Tāpat Veto Magazine #37 lasāmas arī intervijas ar cilvēkiem, kuru darbarīks ir balss, – muzikologu Valdi Muktupāvelu, runas pedagoģi Antoniju Apeli un ētera personību Māru Krontāli, kas ierunājusi visu Rīgas autobusu pieturvietu nosaukumus.
Šī žurnāla abstrakto ilustrāciju autors ir mākslinieks Atis Jākobsons, kurš, reflektējot par numura tēmu, Veto lappuses papildinājis ar asimetrisku papīra locījumu attēliem. Savukārt literatūras sadaļā lasāms rakstnieces Ievas Vieses stāsts Pelnu kāzas.
Uz diskusiju par atkārtojuma vietu mākslā un tās izstādīšanai paredzētajās telpās aicināti tika mākslinieki Kaspars Groševs un Kaspars Zariņš, kuratore Kristiāna Kārkliņa un mākslas zinātniece Elita Ansone.
Modes lappusēs stiliste Jūlija Volkinšteine kopā ar fotogrāfi Kristīni Madjari pārvērtušas Jaunā Rīgas Teātra aktrisi Gunu Zariņu muzeja ekskursantē.