LR Valsts prezidentam Andrim Bērziņam
LR Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei- Grendei
LR Saeimas Budžeta un Finanšu komisijai
LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai
Masu informācijas līdzekļiem
2012. gada 15. novembrī Saeima, izskatot 2013. gada budžetu, atbalstīja filmas projekta Dvēseļu putenis attīstību, piešķirot no valsts budžeta līdzekļiem 25 000 latu konkrēta komersanta filmas projekta attīstībai. Projekta iesniedzējs bija partija Nacionālā apvienība. Jau 2012. gada budžeta grozījumos pēc šīs pašas partijas deputāta Imanta Parādnieka pieprasījuma arī tika piešķirti Ls 12 000 filmas projekta Zīmogs sarkanā vaskā attīstībai.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka šāda kārtība, kad Saeima tieši atbalsta atsevišķu filmu projektu attīstību un atsevišķus komersantus un nevis atbalsta sistēmisku pieeju filmu nozarei kopumā, grauj filmu nozares attīstību kopumā, degradē labas pārvaldības praksi un sistēmu, kad publiskais filmu nozares finansējums tiek sadalīts atklātā konkursā veidā pēc Nacionālā kino centra vai Valsts Kultūrkapitāla fonda izsludināto konkursu ietvaros. Ar šādā procedūrā un veidā virzītiem publiskā piešķīrumiem, atbalstot kādu konkrētu komersantu un kādu konkrētu filmas projektu, Saeima ir radījusi pamatu aizdomām par iespējamām koruptīvām darbībām un pamatotām šaubām par atbilstošās ministrijas profesionalitāti, atbildot par filmu nozari un tās attīstību Latvijas Republikā.
Esošā kārtība, ko nosaka Latvijas Filmu likums un Ministru Kabineta 12.10.2010 noteikumi Nr. 975 Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem nosaka, ka publiskais finansējums nozarei sadalāms atklātā konkursa veidā, projektu iesniedzējiem piedaloties publiskā savu ideju prezentācijā, vērtēšanas procesā iesaistot ekspertus, kas vērtē gan filmu projekta profesionālo kvalitāti pēc daudziem kritērijiem, vērtējot tai skaitā projekta finansēšanas plānu un stratēģiju, projekta mārketinga un izplatīšanas stratēģiju, izplatīšanas potenciālu, projekta māksliniecisko kvalitāti – filmas scenārija, sižeta kvalitāti, stāsta skaidrību, dramatisko struktūru, galvenos tēlus un dialogus, filmas radošo un vizuālo risinājumu, projekta nozīmīgumu un aktualitāti – filmas tēmas un ideja aktualitāti, nozīmīgumu un oriģinalitāti Latvijas un Eiropas filmu kultūras kontekstā, Latvijas sabiedrības un skatītāju intereses potenciālu, projekta finanšu, laika un darbības plāna samērojamību – projekta attīstīšanas tāmes, kalendāro grafiku, plānotās filmas garuma un formāta atbilstību projekta specifikai, projekta iesniedzēja iepriekšējo pieredzi un kompetenci – projekta iesniedzēja administratīvi finansiālo kapacitāti, projekta iesniedzēja iepriekšējo pieredzi filmu veidošanā un izplatīšanā, producenta visizplatītākās filmas panākumus, projekta iesniedzēja projektu vēsturi Nacionālajā kino centra, projekta autoru iepriekšējo pieredzi un kompetenci.
Šie ir kritēriji, kurus, attīstot un sākot veidot jaunus filmu projektus filmu nozares producentiem jāņem vērā, pretendējot atklātā konkursā uz publiskā finansējuma sadali un ko Saeima tiešā veidā novirzot naudu atsevišķu deputātu iesniegtiem priekšlikumiem ir ignorējusi. Vēršam arī uzmanību, ka nav nekāda tiesiska mehānisma, kā Nacionālais kinocentrs publisko finansējumu bez konkursa izsludināšanas var piešķirt finansējumu kādam filmas projektam, ja vien Kultūras ministrija Nacionālajam Kino centram nedod rīkojumu tā darīt.
Producentu asociācija, Nacionālā kino centrs kā Nacionālās apvienības politiski vadītās Kultūras ministrijas pakļautības iestāde ir izstrādājusi un Filmu padomē pieņēmusi filmu nozares attīstību no 2013. līdz 2020. gadam. Ar nozares stratēģiju tika iepazīstināta LR Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un tā tika apstiprināta Filmu padomē 2012. gada 22. oktobrī. Stratēģija paredz arī mērķprogrammu izstrādi un realizāciju Nacionālā pasūtījuma programmas izveidei jau 2013. gadā, gan nosaka pasākumu kopumu filmu nozares attīstībai kopumā. Balstoties uz to, Kinoproducentu asociācija bija iesniegusi Saeimai savu priekšlikumu 2013. gada LR budžetam palielināt filmu nozares bāzes budžetu, kas laika posmā no 2009. gada ir ticis samazināt par 70 procentiem. Diemžēl šis priekšlikums Saeimā tika noraidīts, tāpēc jo lielāka ir Latvijas kino veidotāja neizpratne par šādu Saeimas publiskā finansējuma piešķiršanas atkārtotu rīcību. Vēršam arī uzmanību, ka jau šobrīd ražošanās un attīstībā ir vairāki filmu projekti par Latvijas vēstures tematiku gan spēlfilmu, gan dokumentālo filmu jomā, kuru turpināšanu un pabeigšanu apdraud nepietiekamais nozares finansējums un par ko vairākkārtīgi informēta arī Saeima.
Šādā tiešā veidā Saeima, apstiprinot šādus atsevišķu deputātu priekšlikumus grauj nacionālā kino labu pārvaldības praksi un rīkojusi tiesiski apšaubāmi, tāpēc lūdzam LR Ministru kabinetu, LR Saeimu, LR Finanšu Ministriju, LR Kultūras ministriju gan 2012. gada budžeta grozījumos, gan 2013. gada budžetā pieņemtā pieņemto lēmumu par finansējumu diviem konkrētiem filmu projektiem atcelt un atgriezt finansējumu budžetā atpakaļ, lai publiskā finansējuma sadale Latvijā būtu caurspīdīga, tiesiski korekta un demokrātiskai valstij atbilstoša.
Latvijas Kinoproducentu asociācija
Prezidents Vilnis Kalnaellis
Latvijas Kinooperatoru ģilde
Gints Bērziņš prezidents
Latvijas mākslinieku ģilde
Priekšsēdētājs Jurģis Krāsons
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Priekšsēdētāja Ieva Romanova
Latvijas Filmu Servisa Producentu Asociācija
Valdes loceklis Jānis Kalējs
Gints Grūbe
Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs