Arno Jundze un Latvijas Rakstnieku savienība lūdz autorus būt uzmanīgiem pat, ja projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju.
"Šādos projektos jebkurā gadījumā honorārus un atalgojumu saņems tulkotāji, projektu vadītāji, izdevēji, tipogrāfijas. Autors kā jebkura radītājs nudien nav tas ķēdes elements, uz kura darba izmaksām drīkst, var ietaupīt. Jāņem arī vērā fakts, ka šādi izdevumi, lai kādā valodā tie tiktu publicēti, nebūs orientēti uz tirgu un autoriem nenodrošinās nepieciešamo atpazīstamību, visdrīzāk tie būs nekvalitatīvi vai nelasīti ieguls kādā grāmatu plauktā," uzsvērts Latvijas Rakstnieku savienības paziņojumā autoriem.
Eiropas Savienības Rakstnieku padome (EWC) un Eiropas autortiesību aizsardzības organizācijas pēdējos pāris gadus savos aicinājumos daudz runā par negodīgu izdevējdarbības līgumu prakses izskaušanu. Mēģinājums piespiest autoru atteikties no honorāra ir viena no šādas negodīgas prakses tipiskām formām. Jebkurā līgumā, kas sastādīts jebkurā valstī, ir jābūt norādītai darba tirāžai, izdošanas laikam un formātam, honorāra lielumam un izmaksas termiņiem, kā arī autora procentiem no pārdotajiem eksemplāriem, to pārskaitīšanas kārtības autora kontā, skaidri atrunātām autora un izdevēja tiesībām un pienākumiem. Ja šādu punktu līgumā nav, to labāk neparakstīt, vai uzstāt, lai tie līgumā tiek iekļauti.
Latvijas Rakstnieku savienība jau pusotru gadu administrē projektus un rīko konkursus, kas saistīti ar ārzemju izdevēju un tulkotāju atbalstu. Ekspertu lēmumā par starptautisku projektu atbalstu vai noraidīšanu, vērtējot ārzemju izdevēju iesniegtos projektus, svarīga loma ir tam apstāklim, vai ārzemju izdevējs garantē autoram honorāra izmaksu.
Latvijas Rakstnieku savienība aicina Latvijas autorus, neatkarīgi no tā, vai viņi ir Latvijas Rakstnieku savienības biedri, vai nav, būt solidāriem autortiesību jautājumā. Ir pienācis laiks pateikt nē cilvēkiem, organizācijām un projektiem, kas neciena autora darbu.