Šī dokumentālā filma ir režisora ļoti personīgs, vizuāli poētisks un filozofiski ietilpīgs vēstījums par Latgali. Pastāvīgā reliģijas klātbūtne, cilvēku ikdienas dzīves ritums, dabas diženums, dzīvība un nāve filmā savijas ar Gustava Mālera mūziku, radot pieminekli zemei, ko viņš sauc par mūsu zūdošo Atlantīdu.
"Šī filma savā ziņā ir mīlestības dziesma no manas puses, lai cik brīžiem traģiska tā neizskatītos. Tas ir mans mīlestības apliecinājums," teic Viesturs Kairišs.