Otrā pasaules kara beigās, kad Sarkanā armija neapturami tuvojās Latvijai, vairāk nekā 150 000 cilvēku devās bēgļu gaitās. Tie bija dažādu profesiju ļaudis, bet visi jau pieredzējuši "baigā gada" šausmas. Viņi zināja, ka ir jātiek prom. Ar kuģiem, vilcieniem, zirgu pajūgiem, automašīnām – jebkādi.
Karš bija izārdījis Eiropu, vairāki miljoni bēgļu no dažādām zemēm pārpludināja Vāciju. Apvienotās Nācijas izveidoja Displaced Persons Camps (pārvietoto personu nometnes), nodrošinot patvērumu un iztiku. Bija radušies dīpīši, ko vācieši saukāja par Deutsche Parasit, bet latvieši – par Dieva putniņiem jeb Dieva pabērniem.