Kristaps Kalns, Dienas mediji

Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunajā izstāžu zālē ir aplūkojama ekspozīcija Himnai 100. Tā ir veltīta notikumam, kad Baumaņu Kārļa sarakstītā un sakomponētā dziesma Dievs, svētī Latviju sāka skanēt Latvijas valsts himnas statusā. Līdzās priekšmetiskām liecībām izstādē var iepazīties ar daudziem personiskiem stāstiem un sajūtām, kas ir saistītas ar šo kompozīciju.

Savienojuma dzirksts. Rakstniecības un mūzikas muzejs atver trīs publiskās telpas Pulka ielā

Pagājušās nedēļas nogalē Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8 (Rīgā) tika atklātas Rakstniecības un mūzikas muzeja trīs publiskās telpas – izstāžu zāle, lasītava un pasākumu vieta Tintnīca. Jaunajā izstāžu zālē var apskatīt ekspozīciju Himnai 100.

Ekspozīcija Himnai 100 ir veltīta notikumam, kad Baumaņu Kārļa sarakstītā un sakomponētā dziesma Dievs, svētī Latviju sāka skanēt Latvijas valsts himnas statusā. Izstāde hronoloģiski izseko šīs kompozīcijas liktenim cauri laikiem – no 1972. gada līdz pat mūsdienām –, nozīmīgākajiem gadskaitļiem līgani viļņojoties Daugavas viļņos (videomāksliniece Ineta Sipunova – I. A.)

Personiskie stāsti

"Izstādes centrā ir mūsu īpašās cilvēciskās attiecības ar Latvijas valsts himnu," akcentē Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule un piebilst, ka tieši šī savienojuma dzirksts, ko katrs no mums izjūt citādāk, ir noturējusi šo lūgšanu dzīvu cauri dažādiem vēsturiskajiem notikumiem un varu maiņām. Izstādes organizatori ir uzrunājuši dažādus cilvēkus un lūguši izstāstīt viņiem savus personiskos stāstus un sajūtas, kas ir saistītas ar šo dziesmu.

Pretošanās kustības dalībniece Lidija Doroņina-Lasmane atklāj, ka viņa ir dziedājusi himnu Vorkutas lēģerī visbriesmīgākajā putenī. "Mūs tur sadzina vienā barakā, un visiem uz lāviņām nebija vietas. Vecie, slimie un vārgākie salīda uz lāviņām, un mums palika pāri gulēt uz grīdas pie durvīm. (..) Mēs gulējām tur uz grīdas cieši blakus un dziedājām himnu. Viņa bija visupirms lūgšana tajās briesmās, kad nav nekā cita, pie kā vērsties," stāsta pretošanās kustības dalībniece.

Līdz ar viņu savus stāstus ir pavēstījis Latvijas valsts prezidents Egils Levits, kultūras ministrs Nauris Puntulis, rakstniece Nora Ikstena, skeletonists Martins Dukurs, diplomāte Anna Žīgure, rakstniece Jana Egle, valodniece Lalita Muižniece, aktieris Raimonds Celms, komponiste Gundega Šmite, vēsturnieks Valdis Klišāns, Hermaņa Brauna fonda direktore Inna Davidova, diriģents Ivars Bērziņš, mūziķis Intars Busulis, diriģente Aira Birziņa, komponists Jānis Strazds, dziedātājs Emīls Balceris un folkloras kopas Dainotāji vadītājs Dainis Ozoliņš.

Izstādē var aplūkot arī dažādus Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma priekšmetus, kuru vidū ir Baumaņa Kārļa flīģelis, pie kura tapa valsts himna, no uguns izglābtais dziesmu krājums Līgo, ko 1874. gadā cara valdība pavēlēja sadedzināt, I Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku nozīmīte, kas piederēja Matīsam Kaudzītem, kā arī deponējumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas un Latvijas Okupācijas muzeja.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 21. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!