Projekts 1914 veidots īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālei Arsenāls. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce izstādei radīto koka konstrukciju, kura sākas izstāžu zāles Arsenāls foajē un kalpo kā ieeja ekspozīcijā, salīdzina ar bunkuru vai ierakumiem: "Es saprotu, ka šeit ir pašauri un tumši, bet tas veido atbilstošu noskaņu."
"Pirmais pasaules karš izmainīja pasauli," uzsver Lāce. "Izmainīja ģeopolitisko situāciju, iezīmēja kartē daudzas jaunas valstis, kuras izveidojās sabrūkot impērijām. Izstādes uzstādījums ir, izejot cauri sabrukumam, iznīcībai, tam, kas mums varētu asociēties ar karu, nonākt pie jaunradītas mākslas, kas radusies kara laikā un kuras autori ir tā aculiecinieki."
"Mēs vēl aizvien esam saistīti ar tiem notikumiem, un tām attiecībām,
kuras izraisīja 1914," uz attiecīgā laika nozīmīgumu norāda Rīga 2014
tematiskās līnijas Brīvības iela, kurā ietilpst izstāde 1914, kurators
Gints Grūbe. "Lielvaras vēl aizvien veido attiecības, kuras izriet no to
attiecību konteksta, kas radās Pirmā pasaules kara rezultātā."
Grūbe stāsta, ka izstādes tapšanas laikā, sarunās pie Māras Lāces, tieši Rundāles pils muzeja direktors
Imants Lancmanis ievirzījis skatījumu uz 1914. gadu citā vēsturiskā gultnē,
norādot, ka kara laikā ir sabrukusi vesela pasaule, uz kuras drupām radās
jauna. Ar šo atziņu arī sākas ekspozīcija.
Tās ievada instalācija Uz impēriju drupām atklāj arhitektūras un interjeru, mākslas un sakrālo priekšmetu fragmentus, cietušus no karu, varas maiņu satricinājumiem un laika postošā iespaida. "Kultūras mantojuma sagrautās daļas jeb, tā saucamie, "invalīdi" atceļojuši no Rundāles pils muzeja," stāsta projekta 1914 vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece.
Nākamā izstādes sadaļa Strēlnieki, kura izvietota šaurajā un tumšajā koka gaitenī, iekļaujot fotogrāfijas no Latvijas Kara muzeja un privātkolekcijām, ataino psiholoģisko virzību no jaunības maksimālisma, entuziasma un romantikas līdz cīņām par savu dzimteni – Tīreļpurvā, Nāvessalā, līdz leģendārajām Ziemsvētku kaujām un kaujām par Rīgu.
Trešā izstādes daļa Aculiecinieki dod iespēju iepazīties ne tikai ar latviešu klasiskā modernisma darbiem, bet arī ar gleznām, grafikām un tēlniecības paraugiem no Pirmajā pasaules karā neatkarību ieguvušajām zemēm: Latvijas kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas, ziemeļvalstīm – Somijas, no Centrālās un Austrumeiropas – Polijas, Slovākijas, Čehijas, Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas un Ungārijas. "Lielākā izstādes veiksme ir tā, ka mums ir izdevies no šīm jaunajām valstīm, kas veidojās 20. gadsimta sākumā, atvest tā laika mākslu," Māra Lāce.
Rīgā kopumā pārstāvēti 17 prestižākie mākslas muzeji un nacionālās galerijas no 11 valstīm. Ekspozīcijā laikmeta noskaņu un attieksmi pret savu laiku no 1914. līdz 1924. gadam pauž slovēņu futūrists Antons Jasušs, lietuviešu ekspresionists Prans Domšaitis, somu kubisma piekritējs Henrijs Eriksons, poļu supremātisma pārstāvis Vladislavs Stšemiņskis, latviešu modernisti Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks un daudzi citi.
Izstādes noslēdzošo posmu papildina mūsdienu skatījums uz vēsturiskajiem notikumiem: savus darbus publikai piedāvā trīs latviešu laikmetīgās mākslas pārstāvji – Ēriks Božis, Krišs Salmanis un Andris Breže. Filozofiski laikmetīgs komentārs ir savdabīga reference par kara tēmu, bet vienlaikus arī plašāks vizuāls un intelektuālas sarunas provocējošs vēstījums.
Izstādes savdabīgo un iespaidīgo "arhitektūru", kura izstāžu zāli Arsenāls sadala vairākās zonās un pat vairākos stāvos, veidojuši Rūdolfs Bekičs un Monika Pormale.
Tapis arī izstādes katalogs, kuru izdevis apgāds Neputns.
Vairāk par projektu: www.1914.lv