"Izstāde JAUNmarka 2023 ir lieliska iespēja Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem satikt savus potenciālos kolekcionārus, atbalstītājus un, savas karjeras sākumā eksponējot darbus, sākt domāt par to, kā mainās mākslas uztvere, kad darbs ir izstādīts dažādos kontekstos. JAUNmarka varētu kļūt par lielisku vietu, kur nākotnē praktizēties arī jaunajiem LMA kuratoriem," pauž Andris Brinkmanis.
Viņš turpina: "Piekritu būt viens no šī gada JAUNmarka vieskuratoriem, lai atbalstītu un iepazītu jauno mākslinieku paaudzi. Bija ļoti interesanti novērot, kā plašā darbu klāsta vidū daži autori piesaistīja uzmanību, citi pilnībā pazuda kopējā raibumā. Kaut arī šāds mākslas izstādīšanas veids nav ideāls, tas var būt arī ļoti rosinošs. Veidojot savu darbu atlasi, mēģināju radīt vizuālu stāstu, vadoties vienīgi pēc darbu estētikas. Autoru vārdus izlasīju vēlāk un dīvainā kārtā dažiem autoriem, pats nezinot, biju izvēlējies vairākus darbus."
Gļebs Panteļejevs saka: "JAUNmarka ir vajadzīga! Esmu dzirdējis viedokļus, ka nesaprotamās nišas dēļ JAUNmarka bojājot tirgu, kam es kategoriski nepiekrītu. Pirmkārt, lai bojātu tirgu, tam ir jābūt. Par pilnvērtīgu mākslas tirgu Latvijā runāt nevaram. Otrkārt, JAUNmarka lielā mērā ir laimes spēle. Nopērkot vēl pagaidām nepazīstama mākslinieka darbu, tu piedalies loterijā. Man pašam ir bijusi šāda pieredze pirms 12 gadiem, kad darbus skatījāmies kopā ar mākslas kritiķi Ievu Lejasmeijeri. Ieva man parādīja mazu abstraktu glezniņu, kurā bija purva motīvs, un jautāja - vai tā man šķiet brīnišķīga. Apskatīju un ieraudzīju, ka tik tiešām purvā ir kaut kas fantastisks, nezinot darba autoru, to nopirku. Tas izrādījās Artūra Bērziņa darbs, kurš ar šo tēmu, dabas romantisku abstrakciju, vēlāk izpelnījās lielu uzmanību un kļuva par foršu mākslinieku. Man ir šāda pieredze un tādēļ aicinu arī citus piedalīties šajā JAUNmarkas laimes spēlē!"
Komentējot paša izvēlēto ekspozīciju JAUNmarkai 2023, Panteļejevs atklāj: "Apzināti izvēlējos melnbaltos darbus - neuzņemos tik lielu atbildību vērtēt krāsu pasauli. Melnbaltajā es kaut ko saprotu - izvēlējos, pirmkārt, meistarīgus darbus. Šajā ziņā esmu vecmodīgs - man ir ļoti svarīga cilvēciskā roku meistarība. Kontrastam izvēlējos paradoksālu darbu ar krāsainiem galvaskausiem. No vienas puses, galvaskauss kā simbols nav nekas dzīvespriecīgs, no otras puses - filozofiski ikonogrāfijā tam ir liela un dziļa nozīme. Izvēlējos šos krāsainos galvaskausus, jo tie manī radīja prieku, kontrastā pret melnbalto ekspozīciju kopumā."
Arī Atis Jākobsons dalās pārdomās par vieskuratora lomu: "Man patīk JAUNmarkas organizatoriskā ideja - piesaistīt vieskuratorus un veidot atsevišķas ekspozīcijas, jo šādi notikuma līmenis tikai paaugstinās. Vieskuratoru ekspozīcijas piešķir papildu nozīmi, jo tās jau ir kā atsevišķas, īpaši veidotas izstādes. Man bija interesanti piedalīties ekspozīcijas veidošanas procesā, veikt savu izlasi, domājot par atlasītajiem darbiem, to kopskatu un savu glezniecisko redzējumu citu autoru darbos. Process nebija viegls - labu autoru un labu darbu bija daudz, līdz ar to uzdevums kļuva sarežģīts, jo vēlējos izcelt vairāk darbus. Kā gleznotājam man ir svarīgi izcelt glezniecību, iezīmēt tās lomu, kas tai neapšaubāmi pienākas. Glezniecība ir liela vērtība. Vērtība, kura prasa iedziļināšanos un laiku, lai to patiesi ieraudzītu, sajustu, saprastu un reflektētu. Manis atlasītā ekspozīcija ir kā aicinājums baudīt un saprast glezniecību. Ceru, ka skatītāji to sajutīs!"