Atklās glezntotāja Laimoņa Mieriņa piemiņas izstādi

Mieriņš vairākkārt mēroja ceļu arī uz Londonu pie vecmeistara Valdemāra Tones. 1961. gads bija izšķirošs Laimoņa Mieriņa turpmākajām mākslinieka gaitām, viņš iestājās Līdsas Mākslas koledžā, kuras mācību programma balstījās uz vācu skolas Bauhaus pamatprincipiem – funkcionālismu, mākslas un industrijas apvienojumu. Pēc koledžas absolvēšanas Laimonis Mieriņš gadu studēja mākslas pedagoģiju Goldsmita Mākslas koledžā Londonā un jau studiju laikā saņēma uzaicinājumu strādāt Līdsas Mākslas koledžā. Mākslas vēstures un zīmēšanas pasniedzēja darbs no 1965. līdz 1994. gadam Laimonim Mieriņam deva finansiālu neatkarību un nodrošināja radoša darba iespējas.Gleznotāja darbi Lielbritānijas un citu valstu mākslas izstādēs skatāmi kopš 1958. gada, personālizstādes notikušas reprezentatīvās mākslas galerijās Lielbritānijā un Kanādā. 1995. gadā Valsts Mākslas muzejā (tagad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) Rīgā notika retrospektīva Laimoņa Mieriņa personālizstāde.Laimoņa Mieriņa mērķtiecība ļauj viņa daiļradi vērtēt 20. gadsimta Rietumu abstraktās mākslas kontekstā, jo krāsa ir autora darbu pamattēma. Krāsa eksistē pati par sevi, tā var būt neatkarīga no priekšmeta. Forma ir krāsas apvaldīšana, tā neļauj krāsai pārņemt visu, un šajā ziņā forma un krāsa ir ienaidnieces. 20. gadsimta 70. gados Laimonis Mieriņš par sev piemērotāko atrada kvadrāta formātu, kas māksliniekam šķita tikpat dinamisks kā aplis. Tā glezniecībā Laimonim Mieriņam izdevās paust savu bezkompromisa attieksmi pret pasaulīgo mieru un komfortu. Lai radītu, viņam bija nepieciešama sakarsēta situācija, visvairāk jau sevī pašā.Mākslinieka pēdējo gadu darbos jūtama klasiska atturība. Striktais laukumu kārtojums tiek pretstatīts notecējumiem vai ekspresīviem pretkrāsas apļojumiem, pilinājumiem un šķietami spontāniem uzšvunkājumiem, kas ir pats grūtākais, kā atzina mākslinieks. Miers un kustība vienlaicīgi, idejas skaidrība pretstatīta jūtu uzvirmojumiem.Laimonis Mieriņš pazīstams arī kā vērīgs mākslas kritiķis, kura apceres par latviešu mākslas norisēm publicējuši gan Latvijas, gan trimdas preses izdevumi. Pirmie raksti parādījās 1963. gadā Jaunajā Gaitā, ar šo izdevumu māksliniekam izveidojās cieša sadarbība daudzu gadu garumā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas Laimonis Mieriņš gandrīz katru gadu pāris nedēļas pavadīja Rīgā, pēc tam sniedzot ieskatu par mākslas dzīves notikumiem Jaunās Gaitas lasītājiem.