Vairums no izstādē iekļautajiem darbiem ir arhitektoniska rakstura etīdes, kas tapušas par mākslinieka brīvdabas darbnīcu pārvēršot kādu novārtā pamestu Drustu pagasta vecsaimniecību. Būdams divu pirmskara cēsnieku – būvuzņēmēja un fotoateljē īpašnieka mazmazdēls, Andris Eglītis savā lauku darbnīcā veido abstraktu formu būves no apkaimes sagruvušajās saimniecībās atrastiem kokmateriāliem un fiksē celtniecības gaitu ar ģimenes mantojumā saglabāto kolodija plašu fotokameru.
Lauku pļavās tapušās būves ir ierosmes avots arī izstādē iekļautajam gleznu ciklam, kas ir savdabīga mākslas prakse, kur formāli ainavu glezniecības risinājumi bāzēti uz ķermeniskā piepūlē gūtu attēloto vietu pieredzi.
Andrim Eglītim par sniegumu vizuālajā mākslā 2011. un 2012. gadā piešķirta Purvīša balva.