Tilo Baumgertela darbiem piemīt mīklaina noskaņa, ko ir grūti definēt. Tie ir kā vizuālas mīklas, kas atrodas kaut kur starp realitāti, sapni un murgu, metafizisku pasauli, kas pārpilna ar simboliem un metaforām. Attēlotie notikumi, kuru izcelsme meklējama Austrumvācijas ainavā un notikumos, ir kā filmas kadri, kas ierosina secīgu stāstījumu, kurā tikko kaut kas ir noticis, un mēs redzam tā rezultātu; vai arī jaušamas skaidras cerības, ka kaut kam tūlīt jānotiek. Motīvu izvēlē dominē daba, arhitektūra un pilsētas infrastruktūra, kam iedvesma netieši rasta pašā Leipcigas pilsētā, kas pēc Berlīnes mūra nojaukšanas piedzīvoja augstu bezdarba līmeni un nabadzību, ko sižetiski var sastapt arī mākslinieka darbos.
2008. gadā Tilo Baumgertels intervijas laikā paziņoja, ka sevi redz "kā eņģi starp cilvēkiem, kas uzdot jautājumus visos līmeņos, un kā aģitatoru, kas atklāj savus meklējumus, un cenšas savos darbos notvert ārprātu, skaistumu, apšaubāmas un dīvainas lietas, kuru uzdevums ir radīt zināmu rezonansi".
Baumgertels dzimis 1972. gadā, studējis Leipcigas Mākslas akadēmijā, kur absolvējis grafikas nodaļu. Maģistra grādu izstrādājis glezniecībā pie Arno Rinka. Līdz šim sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies vairāk kā 50 grupu izstādēs visā pasaulē – Eiropā, Ķīnā, Dienvidkorejā, Amerikā. Viņa darbi atrodas daudzās nozīmīgās publiskās un privātās kolekcijās.