“Novērojama vienprātība, ka dvēsele eksistē. Tāpat konstatējama vienprātība par tās neredzamību. Izstādes priekšmets ir dvēsele. Tā tikusi dažādi aprakstīta. Apraksti ņemti kā attēli, kā ierosinājums pētījumiem, kā ierosinājums domām. Fokusā bija jautājums – kā dvēsele spējusi parādīties dažādiem cilvēkiem. Darbi ir par dvēseli kā iekšējo sajūtu. Par dvēseles dalāmību vai nedalāmību. Par tās labāko attēlu. Par to kā smalkām daļiņām. Par tās līmeņiem. Par to kā dvašu. Par to kā dvēsele izzina pasauli. Par tās dziļumos apslēptu mākslu. Par tās trim spējām. Par tās kavēkļiem un stimuliem vai patiku un nepatiku, vai apmierinājumu un ciešanām. Darbos iekļautas nosacītas Bruno Vasiļevska un Žorža Serā mākslas darbu kopijas,” stāsta mākslinieks.
Jaunāko darbu izstāde Patīknepatīkamība ir uztverama kā turpinājums sērijai Attēldarbi, kur mākslinieks turpina lasīt un analizēt filozofu tekstus, mēģinot izsekot vienas idejas attīstībai, kas kļūst par attēlu. Zīmējumi uz koka dēlīšiem ir papildināti ar tekstu fragmentiem no Platona, Vitgenšteina, Aristoteļa, Lukrēcija, Kanta u.c. Tekstu nosaukumi un autori atrodami darbu nosaukumos.
Arturs Bērziņš vairakkārt nominēts Purvīša balvai. Par personālizstādēm Attēldarbi I (2016, Māksla XO galerija) un Attēldarbi II (2016, Olaines vēstures un mākslas muzejs) Arturs Bērziņs bija starp astoņiem finālistiem, kuru darbi bija apskatāmi izstādē Purvīša balva 2017 (2017, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija).
Mākslinieks beidzis Latvijas mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu glezniecībā (2009) un maģistra grādu vizuālās mākslas un kultūras vēsturē un teorijā (2014). Kopš 2008. gada Arturs Bērziņš sarīkojis 23 personālizstādi, kas ir konceptuāli pētījumi par latviešu glezniecības tradīcijām, kultūras un sistēmu veidošanās struktūrām, laiku, tā ritējumu un domāšanas tradīcijām. Piedalījies vairāk nekā 20 grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs.