Kā pagājušajā gadā cilvēki uztvēra modi Cēsu Mākslas festivāla kontekstā?
Cilvēku daudz, viedokļi dažādi, bet visā visumā – pozitīvi, turklāt, iespējams, mode lielākajai daļai ir saprotamāka nekā citas mākslas nozares, jo modes dažādās izpausmēs ir ļoti daudz mūsu ikdienā un tā neaizlido kosmosā. Nebija mazsvarīgi arī to dizaineru vārdi, kuri piedalījās izstādē, jo daudzi meklēja un skatījās tieši jau sev zināmu un iemīļotu mākslinieku darbus. Šogad mēs izvēlējāmies iet nedaudz citu ceļu – mums būs daudz jauno un kreatīvo dizaineru, jo esam sapratuši, ka jaunajos iekšā ir baigā dzirksts. Viņiem patīk izpausties dažādās sfērās, un caur to viņi paši par sevi un arī par savu amatu uzzina daudz jauna. Tie, kuri modes pasaulē ir pavadījuši ilgāku laiku un jau ieskandinājuši savu vārdu, izvēlas braukt pa jau ierastajām sliedēm, bet jaunie ir gatavi traukties ne tikai pa sliedēm, bet arī pa asfaltu un lauku ceļiem – izpausties jebkādā veidā, un, tā kā mēs šogad gribējām vairāk kreativitātes, aicinājām piedalīties tieši jaunos.
Ko jūs pati visvairāk gribētu redzēt Cēsu festivālā?
Pagājušajā gadā man ļoti patika Pasaka par Kurbadu, kas šogad būs atkal. Es noteikti aiziešu uz teātra izrādēm, kuras es neesmu redzējusi, un apmeklēšu gan laikmetīgās mākslas izstādi Starptelpa, gan fotogrāfa Jāņa Deinata personālizstādi. Noteikti noklausīšos kādu koncertu, jo, ja tev tik ļoti daudz tiek pienests klāt, ir grēks neaiziet uz pēc iespējas vairāk pasākumiem.
Cēsu festivālā būs apskatāma arī Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna instalācija ar nosaukumu Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā. Abstrahējoties no iespējamām zināšanām par konkrēto darbu, par ko būtu tā stāsts jūsu gadījumā?
Visi mani draugi zina, ka man ir ļoti intīmas attiecības ar rozēm, to var redzēt arī tagad – pilnīgi nejauši (rāda uz matos iespraustajiem ziediem – I. A.), bet slēpt man būtu ko.
Interviju ar Gundegu Skudriņu lasiet ceturtdien, 14.jūlijā žurnālā Izklaide TV.