Ai savā sociālās tīmekļa vietnes Instagram profilā ielicis vēstuli, kurā viņam liegta iebraukšana Lielbritānijā, jo viņš nav norādījis savu "sodāmību".
Lai gan 2011.gadā Ķīnā viņu aizturēja uz 81 dienu, viņš nekad nav apsūdzēts vai notiesāts par nozieguma izdarīšanu.
Tomēr māksliniekam piešķirta 20 dienu vīza, lai viņš varētu piedalīties savas izstādes atklāšanā Londonā.
Tomēr, tas nozīmē, ka mākslinieks nevar uzraudzīt mākslas darbu uzstādīšanu savā izstādē Karaliskajā Mākslas akadēmijā, kura 15.septembrī tiks iepriekš parādīta presei.
Vēstulē no Lielbritānijas vēstniecības Pekinā teikts: "Iebraukšana noteiktajos datumos ir aizliegta (..), jo neesat izpildījis iebraukšanas noteikumus."
Dokumentu parakstījis Lielbritānijas Vīzu un Imigrācijas departamenta vadītājs, un tajā tālāk teikts: "Mums pieejamā informācija liecina, ka iepriekš Ķīnā esat notiesāts un neesat to norādījis pieteikumā."
"Šajā gadījumā tiek izdarīts izņēmums, bet jebkuri nākotnē iesniegtie pieteikumi ir precīzi jāizpilda," rakstīts vēstules beigās, piebilstot, ka gadījumā, ja mākslinieks nepakļausies, viņam tiks noteikts 10 gadu aizliegums iebraukt valstī.
Atsevišķā Instagram ierakstā Ai apgalvojis: "Mani nekad nav apsūdzējuši vai notiesājuši par noziegumu, es mēģināju to paskaidrot Lielbritānijas Vīzu un Imigrācijas departamentam un Lielbritānijas vēstniecībai Pekinā vairāku telefonsarunu laikā, bet iestāžu pārstāvji uzstāja, ka viņu informācija ir patiesa, un atteicās pieņemt pretējo."
Ai 2012.gadā bija jāmaksā 15 miljonu juaņu (apmēram 2,2 miljoni eiro) sods civillietā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Mākslinieks tiesā zaudēja, bet apgalvoja, ka tā ir atriebība par politisko uzskatu paušanu pret Ķīnas valdību.
Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka vīzas pieteikumi tiek izskatīti saskaņā ar iekšējām instrukcijām, kā arī balstoties uz attiecīgajiem likumiem.
Ai Veivei ir pasaulē pazīstams ķīniešu izcelsmes mākslinieks un tiesību aktīvists. Mākslinieks gan internetā, gan ar saviem mākslas darbiem bieži vien publiski kritizē Ķīnas valdību.
2008. gadā Ai uzsāka kampaņu, kur kopā ar aktīvistiem vāca ziņas par zemestrīcē mirušajiem skolēniem, jo valdība atteicās šo informāciju publiski izplatīt, lai izvairītos no publiskas diskusijas par skolas ēkām, kas celtas neievērojot kvalitatīvas būvniecības standartus. 2009. gadā bija noskaidroti vairāk kā 5000 bojāgājušo vārdi.