… tu esi telpā, kur gleznās attēlotā melnbaltā flīžu grīda ir tik izteiksmīga, tīra un glīta, ka ir vēlēšanās uz tās uzkāpt, dzirdēt savu soļu piesitienus un palūkoties, kas notiek aiz zelta aizkara, kas smagnējās krokās, metot gaismas atblāzmu, pieskaras grīdai. Iespējams, sākumā tu pat nedomā, vai kurpju papēži pieskaras melnajam vai baltajam, bet tikai pēc brīža saproti, ka vēlies, lai spētu noiet pa zelta vidusceļu – starp abām galējībām – starp balto un melno…
Ilzes Preisas uzgleznotās lietas pauž domu, ka mākslas darbos attēlotais patiesībā var nozīmēt pavisam ko citu nekā to, ko redzam. Rokoko stila dīvāns, leopards vai ziemeļblāzma nav tikai tas, ko ar acīm saskatām. Jā, mēs zinām, kas tas ir un ko tas nozīmē līdz brīdim, kad, atrodoties izstādē, mūs sāk uzrunāt metamorfozes – tēlainā domāšana, kad redzamo vairs nesaprotam burtiski, gleznas kļūst savādāk ieraugāmas, atklājot to, kas slēpjas tēlos, simbolos, krāsās, formās un faktūrās.
Ilze Preisa ir simbolu māksliniece, kas iedvesmu smēlusies senajās mitoloģijās un reliģijās un tur atrasto vēstījumu ar spēcīgiem tēliem pārcēlusi šodienā. Ilzes Preisas gleznās ne tikai tēli, objekti un priekšmeti, bet arī krāsas pašas par sevi ir simboli.
Ekspozīcijas centrālā glezna ir Zelta aizkars. Zelts, kas ir ekspozīcijas galvenā krāsa un lielos laukumos izmantota daudzos Ilzes Preisas darbos, atgādina par greznību, panākumiem, triumfu un bagātību, bet tas nav vienīgais skaidrojums. Zelta krāsa izsenis atspoguļo arī apgaismību, transformāciju un pārveidi, kas vedina izstādē redzamo skatīt savādāk - metaforiski. Sākas skatītāja spēle ar fantāzijām, iztēli, salīdzinot savas dzīves pārdzīvojumus un pieredzes ar gleznās redzamo. Gaisā, visumā vai nebūtībā pasviests spēļu metamais kauliņš - kur tas kritīs un kāds būs laimīgais skaitlis? Ko mums vēsta totēms – garīga būtne sievietes tēlā un dzīvnieku galvām? Mītiska būtne, kas neiedveš bailes, bet valdzina ar savu skaistumu un rosina domāt. Ilzes Preisas gleznas ir skaistas, nesaduļķotas, skaidras un nepārsātinātas.
Ilzes Preisas violetā krāsa diptiha gleznās Dimensijas. Lidojums mūs ieved skaņu pasaulē. Violetais kā līkumota, plūstoša un dejojoša forma, kā vēja dzenāts audekls izvijas pār zelta fonu un attēlo mūzikas skaņas. Darbā ir uzgleznota mūzika. Mākslinieces vizuālā valoda ir kā metaforu vārdnīca, kur acīmredzamo tulkojam citādi.
Metaforiskā izrāde 2024 ir multimediāla. Tajā skan Ilzes gleznām speciāli komponēta mūzika, kas atbalsta un papildina vizuālos tēlos. Trīs dimensiju darbu sērija izstādes meta telpā ienes atšķirīgas notis. Tie ir pavisam jauni un eksperimentāli, autores tehnikā veidoti darbi, kad kaļķa piesūcināts audekls ir radījis krāsu tēlus, atspoguļojot sauli, mēnesi, rūsu, ziemeļblāzmu … saulrietu, miglu. Visplašākā un ietilpīgākā informācija šajā izstādē ir iekodēta tieši šajās abstrakcijās.
Izstādes multimediji vienojas un saplūst, iekļaujot skatītāju Ilzes Preisas radītājā izrādē - acīmredzamajā pasaulē, kas pārveidojas. Multivides komponenti rada vienotas ekspozīcijas sajūtu – perfektu līdzsvaru starp to, ko redzam, dzirdam, saprotam un pārdzīvojam. “Tā ir paplašināta mākslinieciskā valoda, kas skatītājam palīdz nodot vēstījumu. Cilvēks var nezināt valodu, bet caur mākslu mēs varam saprasties. Gleznas it kā apaug ar mūziku un kļūst vēl lielākas. Tēli iziet ārpus saviem rāmjiem un sāk savu pastāvīgo dzīvi. Dažādās kombinācijās gleznas veido dažādus stāstus, no kuriem skatītājs paņem savējo”, saka māksliniece Ilze Preisa.
Izstāde bez maksas apskatāma katru dienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē, Ostas prospektā 11.