Izstādē Minhenē Orhans Pamuks stāsta savus stāstus ar priekšmetu palīdzību. "Īsti muzeji ir vietas, kurās laiks pārvēršas telpā," viņš raksta romānā Nevainības muzejs.
"Manā bērnībā Stambulā bija ļoti maz muzeju, pārsvarā vēsturiskas ēkas vai iestādes ar valdības biroja atmosfēru. Tikai vēlāk, kad atklāju mazos neuzkrītošos muzejus, kas slēpjas Eiropas pilsētu nomalēs, sapratu, ka muzeji – tikpat daudz kā romāni – var stāstīt par cilvēkiem un viens no aspektiem, kas padara muzejus īpaši vērtīgus, ir tas, ka tie ataino priekšmetu savstarpējo saistību un saikni ar cilvēkiem, viņu domām un rūpēm. To es saucu par lietu spēku – mierinošu spēku, kas neitralizē laika ritējumu," projektu Priekšmetu mierinājums piesaka Orhans Pamuks. Stambulā autors ir izveidojis Nevainības muzeju, kurā eksponēti ikdienas priekšmeti, kas ir saistīti ar romānu Nevainības muzejs. Tādējādi Orhans Pamuks pārceļ literatūru muzeja telpā, radot dažādas fikcijas, kurās var iegremdēties apmeklētāji.
Orhana Pamuka muzejā tiek uzburts mīlas stāsts starp rūpnīcas īpašnieka dēlu Kemalu un viņa daiļo māsīcu Fisunu. Kad viņu attiecības beidzas ar katastrofu, Kemals izveido muzeju, kas piepildīts ar tūkstošiem priekšmetu, kuri viņam atgādina par mīļoto. Tie atspoguļo arī Stambulas ikdienas dzīvi no XX gadsimta 50. gadiem līdz XXI gadsimta sākumam: vēstures notikumus, dzimumu lomas šajā periodā, kino un daudz ko citu. Trīsdimensiju kolāžās/instalācijās, kas kā "zinātkāres skapji" atklāj savu pasauli, lietu spēks iegūst poētisku tiešumu. Minhenē ir skatāmi četrdesmit skapji no Stambulas muzeja, tos Orhans Pamuks ir rekonstruējis šīs ceļojošās izstādes vajadzībām.
Jaunie darbi, kas radīti īpaši Minhenei, ir saistīti ar Lenbachhaus kolekciju, – tajos Paula Klē un Alfrēda Kubina daiļrade tiek savīta ar citu Orhana Pamuka romānu motīviem. Meditējot par īpatnējo mierinājumu, ko varam atrast lietās, rakstnieks risina tēmas, kas viņu visvairāk nodarbina: kultūras pārmaiņas, muzeju loma cilvēku dzīvē, Rietumi un Austrumi, fikcija un atmiņas. Izstādē ir aplūkojama arī sērija, kuras daži darbi nekad nav bijuši eksponēti publiski: tā pievērš uzmanību Orhana Pamuka vizuālajai mākslai – gleznām, zīmējumiem, skiču burtnīcām, piezīmju kladēm un fotogrāfijām, kas sniedz ieskatu autora eklektiskajā daiļradē, kuras centrā ir viņa dzimtā Stambula, tās iedzīvotāji un pilsētas vēsture no Osmaņu impērijas līdz Turcijas Republikas laikam. Viņa romāni, kā arī konceptuālās vīzijas un vizuālā māksla atspoguļo dvēseles stāvokli, ko var raksturot kā melanholiju un kolektīvās skumjas, kas rosina pārdomas par kultūru sastapšanos un sajaukšanos. Orhans Pamuks savij šos pavedienus visaptverošā mākslas sintēzē: "Es rakstu, jo varu piedalīties reālajā dzīvē, tikai mainot to."
Skats no mākslinieka Ali Kazmas videotriptiha Tintes nams (2023). Foto – Jegors Jerohomovičs
Izstādē tiek demonstrēts mākslinieka Ali Kazmas videotriptihs Tintes nams (2023), kurā var iepazīt Orhana Pamuka literāros un mākslas darbus un kurš ļauj paviesoties viņa darbnīcā, bibliotēkā un arhīvā.
Ekspozīcija Minhenē būs aplūkojama līdz 13. oktobrim.
Informācija: lenbachhaus.de