Ludmila Leite-Plaude (Leitis) mācījās Rīgas 2. vidusskolā un pēc skolas beigšanas 1966. gadā strādāja Modes ateljē par individuālo tērpu šuvēju. 1967. gadā Ludmila Leite-Plaude uzsāka mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Stikla izstrādājumu dizaina programma).
Ludmila Leite-Plaude mācību laikā RLMV sāka darboties 20. gs. 60.-70. gados jauniešu vidū populārajā bij. Celtnieku darbinieku kultūras nama Oktobris kustību teātra ansamblī Rīgas pantomīma, ko tolaik vadīja J.Raiņa Dailes teātra aktieris Roberts Ligers (1931-2013). Ansambļa darbā bija iesaistītas radošās personas, kā Modris Tenisons (1945-2020), Ansis Rūtentāls (1949-2000), tekstilmākslinieks Viesturs Bērziņš (1954-2019), gleznotāja Laima Eglīte, dizainers Valdis Majevskis, Eižens Ivanovs (Valpēters), kā arī Edgars Visockis, Valdis Indrihsons, Valērijs Voroncovs u.c. 1967. gadā Ludmila Leite-Plaude piedalījās 1. Baltijas Republiku pantomīmas festivālā (RLB, tolaik PSRS Baltijas kara apgabala virsnieku nams, 1967), kurā Rīgas pantomīma bija pārstāvēta ar modernisma stilistikas izrādi Ideja (režisors Roberts Ligers, izrādē tika izmantoti beļģu mākslinieka ekspresionista Fransa Mazerela (1899-1972) grafikas darbu motīvi, izrāde tapusi 1961) un izrādi Smaids, kas tapa ar Anša Rūtentāla un Ludmilas Leites-Plaudes u.c. dalību.
Ludmila Leite-Plaude 20. gs. 60.-70.g. bija fotomākslinieka Gunāra Bindes modele un apmeklēja nākamā dzīvesbiedra, gleznotāja, scenogrāfa Arnolda Plauža (1927-2008) gleznošanas un zīmēšanas nodarbības.
Pedagoga Arnolda Plauža veiksmīgi sagatavota iestājeksāmeniem, Ludmila Leite-Plaude 1971. gadā uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare).
Ludmila Leite-Plaude 1976. gadā absolvēja LMA Interjera un iekārtas nodaļu ar diplomdarbu Transformējamā iekārtas un dekorāciju sistēma ceļojošam teātrim.
Ludmila Leite-Plaude pirms un LMA studiju laikā sāka aktīvi darboties teātra jomā. Iesākumā viņa piedalījās bij. Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātra (tag. Valmieras drāmas teātris) izrāžu veidošanā, kurā Arnolds Plaudis bija teātra galvenais mākslinieks no 1971-1973. g., piemēram, izrāde Lakstīgalu nakts (1971), režisors Oļģerts Kroders, dekorators Arnolds Plaudis, deju konsultante Ludmila Leite. Tolaik PSRS populārās Mikloša Ģārfaša (1915-1992) muzikālās komēdijas Mosties un dziedi iestudējumu 1971. gadā veidoja aktieris, režisors Edmunds Freibergs, izrādē temperamentīgo Budapeštes tēlu uz skatuves atveidoja un tērpu radīja Ludmila Leite-Plaude, mūziku komponēja Zigismunds Lorencs (1949-2022). 1971. gada iestudētajā izrādē Gluži neticams notikums, ko veidoja režisore Māra Ķimele pēc Nikolaja Gogoļa komēdijas Precības motīviem, dekoratīvo noformējumu veidoja Ivars Čaks (1943-2021), tērpus Ludmila Leite-Plaude, komponists Zigismunds Lorencs, dziesmu tekstus sacerēja Viktors Kalniņš.
Ludmila Leite-Plaude darbojusies LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes (LRAP) kultūras nama Satīras miniatūru teātra studijā kā pedagoģe (1972) kopā ar Dailes teātra aktrisi Lidiju Pupuri, Latvijas Leļļu teātra režisoru Arvīdu Cepurīti (1929-2009).
Nozīmīgs radošā darba periods Ludmilai Leitei-Plaudei bija, darbojoties kopā ar Arnoldu Plaudi Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrī (tag. Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris). Māksliniece veidoja tērpu skices Krūmiņa un Frica tēliem Ādolfa Alunāna (1948-2012) lugas Skolotāja tupeles iestudējumam 1966. gadā. Ludmila Leite-Plaude zīmēja tērpu skices Strautiņa, Tiltiņa un Jēkabsona tēliem Ādolfa Alunāna lugas Mūsu pokāls uzvedumam 1973. gadā u.c.
1978. gadā scenogrāfi Ludmila Leite-Plaude un Arnolds Plaudis darbojās Siguldas Tautas teātrī, kuru vadīja režisore, tolaik bij. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvente Solveiga Riekstiņa un bij. Ļeņina Komjaunatnes Jaunatnes teātra aktieris, režisors Eduards Treimanis.
1979. gadā bij. Valsts Liepājas teātrī (tag. SIA Liepājas teātris) scenogrāfs Arnolds Plaudis, kostīmu māksliniece Ludmila Leite-Plaude piedalījās Jēkaba Janševska (1865-1931) romāna Mežvidus ļaudis uzvedumā, režisors Andrejs Migla (1940-2021), mūziku un dziesmas ar Maijas Līcītes tekstu uzvedumam komponēja Imants Kalniņš u.c.
1975. gadā bij. LPSR Valsts Rīgas operetes teātrī režisore Marga Tetere (1912-1991) iestudēja komponista Imanta Kalniņa opereti pēc Rūdolfa Blaumaņa joku lugas No saldenās pudeles, scenogrāfs Arnolds Plaudis, kostīmu mākslinieces Ludmila Leite-Plaude. Sadarbībā ar režisori Margu Teteri 1985. gadā tika iestudēta muzikālā drāma Panāksnieku dziesma pēc J.Raiņa lugas Krauklītis motīviem, mūziku sacerēja Jānis Kaijaks (1931–2021), horeogrāfe, Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece Janīna Pankrate (1924-1997), scenogrāfs Arnolds Plaudis, kostīmu mākslinieces Ludmila Leite-Plaude un Lūcija Ločmele. Savukārt sadarbība ar režisoru Voldemāru Pūci (1906-1981) Ludmilai Leitei-Plaudei bija 1975. gadā, veidojot tērpus Korneja Čukovska (1882-1969) pasaku izrādei Muša Cakatuša.
Ludmila Leite-Plaude no 1979. gada radoši sadarbojās ar LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātu un veica interjeru metu izstrādi: Jūrmalas Tenisa kortiem (Lielupe, 1978), bij. viesnīcai Tūrists (tag. Bellevue Park Hotel Riga, 1982), bij. Jūrmalas atpūtnieku apkalpošanas centram Dzintaros, Jomas ielā 40 (1982-1983), bij. Latviešu sarkano strēlnieku muzeja ekspozīcijai (1984-1986), bij.Mednieku bārs (Rīga, tag. Ģertrūdes iela, 1985-1986), bij. kafejnīcai Venta (Rīga, tag. A. Čaka iela, 1985), bij. Pērse (Rīgā, tag. A. Čaka iela, 1987-1988), bij. Rucava (Rīgā, Lačplēša ielā, 1987-1988), 1990. gadā piedalījās laulību reģistrācijas un svētku zāles interjera izveidē un vitrāžas izstrādē bij. Sējas Pagasta TDP izpildkomitejai. Ludmila Leite-Plaude ārpus Latvijas piedalījās bij. PSRS Zinātņu Akadēmijas Austrumu pētniecības institūta kompleksa telpu interjera projekta izstrādē (Maskava, Krievija, 1986-1988) u.c.
Ludmila Leite-Plaude izstādēs piedalījās no 1970. gada, pirmā izstāde - Republikāniskā scenogrāfijas izstāde (1970). Māksliniece piedalījusies VI Republikas teātra mākslinieku un kino mākslinieku darbu izstādē ar skatuves maketu M. Ģarfaša lugai Mosties un dziedi (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1971). Ludmila Leite-Plaude rīkojusi gleznu personālizstādes Teātra muzejā (tag. LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, 1987) un Mērsragā (1989).
Ludmila Leite-Plaude bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1977. gada. Atkārtoti Ludmila Leite-Plaude LMS biedres statusam reflektēja ar vitrāžas mākslinieku Luda Bērziņa, Teņa Graša (1925-2001) un dizainera Imanta Eglīša (1930-2014) rekomendācijām. Tomēr LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītais lēmums, ko pamatoja LMS valdes balsojums, bija negatīvs. Māksliniece 1988. gadā pārsūdzēja LMS valdes lēmumu PSRS MS, apelācija tika apmierināta un Ludmila Leite-Plaude tika uzņemta LMS 1988. gadā.
Ludmilas Leites-Plaudes darbi atrodas Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā u.c.
Atvadīšanās no scenogrāfes, vides mākslinieces Ludmilas Leites-Plaudes notiks 2023. gada 5. martā plkst. 15.00 Rīgas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā, Augusta Deglava ielā 63a.