Šajā darbā viņi pēta publiskās telpas nozīmi mūsdienu pasaulē, kurā mēs visi nepārtraukti esam pakļauti novērošanai un izsekošanai. Nonākot milzīgajā Park Avenue Armory telpā, apmeklētāji jūtas dezorientēti – katra kustība tiek filmēta, cilvēkus novēro droni, un informācija par viņiem tiek nodota trešajām personām. Instalācijas autori atsaucas uz pasaku, kurā Ansītis un Grietiņa apmaldās mežā un jūtas apdraudēti vidē, kuru šķietami labi pazīst un kurai bija uzticējušies.
Šis ir trešais ķīniešu mākslinieka un šveiciešu arhitektu kopdarbs. Viņi ir radījuši stadionu 2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm un 2012. gada vasaras paviljonu pie Londonas galerijas Serpentine. "Mēs ar Žaku un Pjēru nekad nedomājam atsevišķi. Mēs esam kā trīs karavīri kara apstākļos – mūs vieno sapratne," sadarbību ar arhitektiem raksturo Ajs Veivejs.
Jaunākā instalācija Ansītis un Grietiņa Ņujorkā atspoguļo viņu interesi par arhitektūras psiholoģisko ietekmi un publiskās telpas politisko dimensiju. Šis darbs ir antiutopija – mežs, kuru veido gaismas stari un kurā katru gājēju uzlūko visjaunākās novērošanas sistēmas, kameras un droni. Tie skenē cilvēkus un nolasa visus datus, kuri tiek projicēti turpat uz grīdas, kā arī aipados un uz lieliem ekrāniem blakustelpā.
Laikraksts The New York Times, vērtējot šo darbu, norāda, ka novērošana, kas kļuvusi par mūsu ikdienas sastāvdaļu, šajā projektā tiek reducēta līdz "publiskai izklaidei" un "izglītojošam priekam". Apmeklētāji ir pārāk aizrāvušies ar selfiju uzņemšanu – viņi fotografējas uz sava attēla fona. Novērošanas kameras fiksē katru kustību un projicē spokaini izplūdušu attēlu uz grīdas. Darbā tiek izmantoti novatoriskākie sejas vaibstu atpazīšanas algoritmi un citas tehnoloģijas, kuras izmanto drošības un militārās struktūras. Ieejas maksa – 15 ASV dolāru.
Informācija: armoryonpark.org un hanselgretelarmory.com