Šajā izstādē galvenā loma tiks atvēlēta simboliskā kalpotāja tēlam, kas ir kļuvis par atpazīstamāko Ilmāra Blumberga zīmi. "Tā radās 1993. gada rudenī, strādājot pie darbu grupas ar nosaukumu Zīmes. Izsmeļoša skaidrojuma man nav, taču intuitīvi jūtu, kaut kas tur ir arī no manis. Es uzzīmēju, saturs jādod jums. Visu, ko domāju vai par ko nemaz nedomāju, izstāstīt nevajag un nemaz arī nevar. Jā, reizēm tā ir Kalpa figūra. Reizēm tā izskatās pēc Kunga – Dabas pielūdzēja. I tā, i tā. I stiprais, i vājais. Ambivalenta figūra. Reizē Lūdzējs, reizē Pielūdzējs. Spēka atsperes turētājs pirms sprādziena mirkļa vai tukšo gliemežvāku meklētājs pie jūras. Varbūt šaubu spēlētājs smiltīs? Dažreiz man liekas, ka tas esmu es pats, kad darba dienas beigās, ejot ārā no darbnīcas, nedaudz pieliecos un klusi pasaku – paldies. Nezinu kam. Tam. Jā, kam ir vērts kalpot? Mīļais cilvēk, vērts ir dzīvot! Par to ir izstāde," Ilmārs Blumbergs stāstījis intervijā Anitai Vanagai.
Ilmāra Blumberga daiļrade sakņojas vispārcilvēcisko patiesību meklējumos, jautājumos un atbildēs mūsu esībai uz zemes. Cilvēks ir mūžīgā miera meklējumos: šis miers vispirms ir jāatrod sevī, tikai pēc tam tas ir jāpārnes uz ģimeni, sabiedrību un valsti. Mākslinieks ir izteicies, ka galvenie tēli viņa darbos ir mīlestība, nāve un Dievs.
Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar Blumberga fondu.