Šonedēļ viņi divos koncertos Latvijā – 7. decembrī Daugavpils Vienības nama koncertzālē un 9. decembrī Vidzemes koncertzālē Cēsis – atskaņos daļu no ierakstā iekļautajiem Franča Šūberta darbiem, kā arī smeldzīgi lirisko 8. Nepabeigto simfoniju un trīs mūsdienu komponistu darbus par Šūberta tēmām.
Kāpēc tieši Šūberts?
Šūbertu es izjūtu ļoti personiski. Viņā mani piesaista dziļums un īsais mūžs, kurā viņš tik daudz paspējis, tomēr varbūt nepaguva atvērties līdz galam. Viņa mūzikai piemīt īpašs smalkums. Šūberts ir pirmais romantiķis un vēstīja nevis globālu, bet dziļi personisku cilvēka traģēdiju. Šūberta mūzika arī ļauj sevi attīstīt tālāk, tā dod daudz iespēju šodienas komponistiem, tāpēc sociālajos tīklos aicināju viņus radīt nelielus Šūbertam veltītus skaņdarbus. Trīs komponisti katrs citādi turpināja Šūberta idejas. Leonīds Desjatņikovs Veco leijerkastnieku uzrakstīja jau pirms divdesmit gadiem vijolniekam Gidonam Krēmeram, atzīmējot Šūberta 200. jubileju. Es jau pirms laba laika izveidoju pārlikumu altam. Ar Dobrinku Tabakovu sadarbojos pastāvīgi, bet trešo autoru atradu sava "konkursa" rezultātā. No atsūtītajiem 15 darbiem izvēlējos Sergeju Ahunovu, par kuru neko vispār nebiju dzirdējis. Izrādās, viņš tikai tagad ienāk klasiskās mūzikas pasaulē, jo bija rokmūziķis un populāru dziesmu autors. Palūdzu uzrakstīt vēl vienu opusu – tapa versija par Šūberta balādi Meža ķēniņš. Enerģiskais skaņdarbs klausītājiem ļoti patīk. CD gatavoju ļoti ilgi, jo Šūberta skaņdarbus (Polonēzi vijolei un divas sonātes) vajadzēja pārlikt altam. Albumā arī diriģēju 5. simfoniju.
Kas piesaista Latvijā?
Es jau sen draudzējos un sadarbojos ar vairākiem lieliskiem latviešu mūziķiem. Man patīk šeit atbraukt, ļoti patīk Rīgas vecpilsēta, Latvija un latvieši, piemēram, diriģents Māris Sirmais, ar kuru arī esam ierakstījuši CD. Bieži sadarbojos ar Sinfonietta Rīga. Nākamgad kopā firmai BIS ierakstīsim Pētera Vaska autordisku. Tajā spēlēšu alta koncertu un diriģēšu Pirmo simfoniju Balsis. Vaska alta koncertu šoruden atskaņoju Tallinā un vēl trīs koncertos Skotijā.
Apskaudāt vijolniekus?
Man ir tik daudzpusīga radošā dzīve, ka drīzāk viņiem vajadzētu mani apskaust. Es ļoti skaidri zinu, kāpēc esmu altists, nevis vijolnieks, un kāpēc esmu diriģents. Lai gan esmu viens no retajiem altistiem ar solista karjeru, es nevarētu spēlēt tik ātri kā vijoļvirtuozi. Es vispār neciešu ātrumu. Man patīk dziļums, nesteidzīga iedziļināšanās. Mūzikā un muzicēšanā mani saista krāsas, noskaņas, emocionālie stāvokļi, tēli, raksturi. Patiesībā gribēju kļūt par aktieri un reiz pat piedalījos provēs Holivudas filmai par Antonio Vivaldi. Es dievinu teātri un kino, un mūzika man vienmēr saistās ar spilgtām iztēles ainām, raksturiem, tēlainu darbību, jūtām. Tās nav tikai notis.
Kika