Reiz kādā intervijā jautāta, kas ir svarīgs mūziķu sadarbībai, Sniedze atbild: "Es teiktu, ka tas varētu būt jūtīgums, radošums, kopējā ķīmija vai tā spēja, ko mēs kopā varam uzburt. [..] Bet pirmā lieta, uz ko es koncentrējos, vienmēr ir skaņa. Skaņa kā dvēsele."
Tēvs – komponists Uģis Prauliņš un meita – Sniedze Prauliņa ir radniecīgi arī savā muzikālajā rokrakstā, radot ārpuslaika skaņukarti. Abus vieno ārtroka domāšana, kur izzūd robeža starp klasisko un rokmūziku; abus iespaido latviešu tautas mūzikas tradīcija.
"Mūsu Brīvvalsts. Neatkarīga republika. Latvija. Mums ir sava zeme, likumi, sava saimniecība, savi valdnieki, savi deleģēti pārstāvji pasaulē, sava valoda un kultūra. Pirms vairāk kā simts gadiem mēs izdarījām izvēli un to negrasāmies mainīt. Lai arī vēl ir joprojām daudz nepadarītā, mēs esam laimīgi, pašpietiekami, piedalāmies visā pasaulē ar savu pienesumu mūzikā, mākslās, sportā, zinātnēs... Un tā nav mana svētku eiforija. Šis ir svētku laiks. Varam prieku izkliegt, varam prieku arī svinēt klusumā. Īstenais, patiesais prieks nav skaļš, bet tas silda katru. Svinēsim tā, lai mums ir īsta varonības, darbu apceres, slavinājuma, piemiņas un iedvesmas nedēļa – no Lāčplēša dienas līdz Neatkarības dienai," tā raksta komponists Uģis Prauliņš pirms gaidāmās tikšanās koncertā Brīvība un mēs Dundagas pilī.
Sniedze Prauliņa ir komponiste, mūziķe un dziedātāja, kuras mūziku raksturo sapņaina balss, neparasti dziesmu sižeti, kā arī klasiskās un populārās mūzikas savijumi. Viņa apguvusi flautas spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie docentes Ilonas Meijas un papildinājusies Māstrihtas mūzikas konservatorijā. Sniedze Prauliņa dziedājusi vokālajā ansamblī Anima Solla un koros Ave Sol un Mūza. Šobrīd viņa komponē, spēlē flautu un dzied mūzikas grupā JUUK, sacer mūziku arī filmām un teātra izrādēm. Sniedze ir pārliecināta, ka mūzika ir viena no dzīves lielākajām lietām – tā spēj dziedināt, saliedēt un dot spēku.
Uģa Prauliņa muzikālā valoda kāpj pāri klasiskās, roka un populārās mūzikas robežām. Uģis Prauliņš mācījies Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolas kora klasē un mūzikas teorijas nodaļā. Pēcāk studējis arī Latvijas Valsts Konservatorijā, absolvējot to divas reizes. Vispirms pabeidzis Diriģēšanas un pedagoģijas fakultāti, bet vēlāk arī Kompozīcijas fakultāti, kur mācījies pie izcilā simfoniķa Jāņa Ivanova, bet pēc viņa nāves pie, ne mazāk izcilā, Ģederta Ramana.
Jau studiju laikā Uģis Prauliņš nodibina grupu Vecās mājas, kas kļuva pazīstama ar ārtroka un tautas mūzikas programmām. Kā komponists Uģis Prauliņš vairakkārt sadarbojies ar Rīgas Doma zēnu kori, Latvijas Radio kori, strādājis arī ar Kembridžas Triniti koledžas kori. Viņš rakstījis mūziku filmām. Tai skaitā, Anša Bērziņa Tālavas taurētājam un Kaķīša dzirnavām, bijis mūzikas producents un mūzikas autors Jāņa Streiča filmai Rūdolfa mantojums, un rakstījis kompozīcijas Dziesmu un deju svētkiem. Uģis Prauliņš 2015. gadā kļuva par prestižās Echo Klassik balvas laureātu, bet 2017. gada nogalē apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Dundagas pils ir vecākā un lielākā Ziemeļkurzemes pils, kas cieši saistīta ar baltvācu kultūras mantojumu. Tā celta līdzās Vanemas kuršu pilskalnam un kopš 1237. gada tika pierakstīta Rīgas bīskapijai, vēlāk - Rīgas domkapitulam un vairāk kā 200 gadus (līdz 1920. gada agrārreformai) tā piederēja muižnieku Ostenzakenu dzimtai, kas no šejienes pārvaldīja kā Ziemeļkurzemi, tā – Dienvidkurzemi. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam 2021. gadā noslēdzās vērienīgi pils atjaunošanas darbi – tika atjaunota daļa pirmā un otrā stāva telpu.
Ieeja bez maksas.