Jaunās izlases Big Boys Lullabies/Lielo zēnu šūpuļdziesmas varoņi ir Igijs Pops, Mārvins Geijs, Džeimss Brauns, Džons Mārtins, Niks Keivs un The Bad Seeds, Toms Veitss, Čets Beikers, Seržs Gensbūrs, Harijs Belafonte, Madijs Voterss, Ričards Holijs un citi. "Ja es tagad uz to kompāniju paskatos – viņi visi ir gājuši cauri visam, ko dzīve liek priekšā, un vismaz mēģinājuši būt stiprāki par to. Dažiem tas izdevās, dažiem ne, bet šajā ceļā viņi pamanījās pasauli padarīt bagātāku ar savu mūziku, kas reizēm radusies arī no ziepēm, ko paši sataisījuši," par Lielajiem zēniem stāsta Klāss Vāvere.
Kādas ir šo lielo zēnu raksturīgākās īpašības?
Kaut kāda skaidrība par to, kas ir kas šajā dzīvē, un reizē arī apjausma, ka esi mirstīgs, tāpēc nekad neuzzināsi, vai tā tava patiesība ir vienīgā un īstā. Tāpēc jau tev ir dota pieredze, lai pamazām apjēgtu, kas tu esi un kas ir tavas vērtības. Droši vien pilnībā to saprast neizdodas nekad, bet, ja tu ar gadiem nespēj tik skaidrībā par pamatlietām, diez kas nav. Es te negribu izlikties par baigo moralizētāju, turklāt tas diska nosaukums nav iecerēts kā nezin kāds paziņojums. Tās dziesmas ir brīnišķīgas arī bez jebkādas konceptuālas spriedelēšanas.
Kas ir grūtāk – palikt lielam zēnam vai cienīgi novecot?
Man liekas, ka viens otru neizslēdz. Es varu spriest tikai pēc savas pieredzes... Esmu ticis līdz 48, un pagaidām nekas viegls vēl nav bijis, taču tik un tā man vairāk patīk, nekā nepatīk.
Kā var palikt par "lielo zēnu" un tajā pašā laikā neizskatīties un neizklausīties smieklīgam, infantilam, muļķīgam?
Tāpēc jau tev ir dota pieredze, lai pamazām apjēgtu, kas tu esi un kas ir tavas vērtības. Droši vien pilnībā to saprast neizdodas nekad, bet ja tu ar gadiem nespēj tik skaidrībā par pamatlietām, diez kas nav.
Vai mūzikā dzimumam ir nozīme?
Redzi, man par dziesmām patīk domāt kā par dzīves atspulgu – es nerunāju par triviālo industrijas produkciju, bet, manuprāt, vismaz tās, ko pats klausos, šādam interpretējumam pakļaujas. Un, ja tā – vai mēs varam izlikties, ka dzimums neietekmē jebkuru mūsu izpausmi? Pajautā ministrei Viņķelei... Tomēr ir interesanti, ka, teiksim, Toma Veitsa dziesmas biežāk dzied sievietes, ne vīrieši. Varbūt viņiem no tām ir bail.
Tavi varoņi un favorīti mūzikā – The Beatles, The Rolling Stones, Led Zeppelin, Bobs Dilans, Leonards Koens, Nīls Jangs, Vans Morisons un daudzi citi – primāri ir vīrieši. Kāpēc tā?
Ha, tu to saki cilvēkam, kurš izaudzis ar neskaitāmām Sūzijas Kvatro fotogrāfijām savā mazā zēna istabā... Nezinu par tiem primārajiem favorītiem. Ja arī ir, kā tu saki, tā nav apzināta izvēle. Droši vien kādā identifikācijas līmenī vīriešu lietas man ir saprotamākas, un droši vien tieši tādēļ sievietes man patīk labāk.
Kuras sieviešu balsis tev ir visdārgākās?
Billija Holideja, Emilū Herisa, Lusinda Viljamsa, Keita Buša, Patrīcija Bārbere, Astruda Žilbertu, Dastija Springfīlda, Pegija Lī, Džonija Mičela... Viņas visas un droši vien ne tikai viņas man ir devušas kādu paliekošu ieguvuma sajūtu. No jaunajām meitenēm – Anna Kalvi.
Vai sagaidīsim izlasi Lielo meiteņu šūpuļdziesmas?
Savulaik jau bija Dīvu šūpuļdziesmas. Tas droši vien nav gluži tas pats, bet tomēr... Īstenībā arī lielie zēni ir sava veida reakcija uz tām dīvām. Ne gluži tieša atbilde, bet pati doma par džekiem ar rūdījumu radās jau toreiz.