Pirms divdesmit viena gada tolaik vēl aktuālajos mūzikas televīzijas kanālos parādījās Rammstein izpildīta Depeche Mode dziesmas Stripped kaverversija kopā ar iespaidīgu melnbaltu videoklipu, kurā izmantoti palēnināti kadri ar atlētu ķermeņu tuvplāniem no vācu režisores Lenijas Rīfenštāles filmas par 1936. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Berlīnē. Protams, grupai pārmeta nacisma propagandu, par kādu tiek uzskatīta šī filma. Rammstein gan to noliedza, jo mūziķus neinteresējot politika, bet tikai filmas estētika. Tiem, kuri tolaik jau zināja slovēņu industriālā ārtroka jeb avangarda grupu Laibach, šķita, ka to izpilda slovēņi, jo viņi jau agrāk bija spēlējuši The Beatles, The Rolling Stones, Pink Floyd, Europe, Opus iespaidīgas kaverversijas marša ritmos ar koriem un orķestriem, un svaigs tolaik bija arī Laibach albums Jesus Christ Superstars (1996) ar populārās Endrū Loida Vebera rokoperas hitu.
Ceļš uz nekurieni
Piedaloties ar Stripped angļu grupas Depeche Mode kaverversiju albumā For the Masses (1998), Rammstein jau bija ieguvusi popularitāti ārpus Vācijas – Nine Inch Nails līderis Trents Reznors iekļāva divas Rammstein dziesmas Deivida Linča filmas Ceļš uz nekurieni/Lost Highway (1997) skaņu celiņā. Tas esot noticis pēc tam, kad vācieši aizsūtījuši savu dziesmu Deividam Linčam, vēloties, lai viņš veido tai klipu, bet režisors šo piedāvājumu noraidījis, toties atzinis kompozīciju par derīgu savas topošās filmas epizodē, kurā viens no varoņiem ar galvu uzduras uz stikla galda stūra.
Vēl pirms tam vācu grupa bija parūpējusies arī par nosaukumu, kas tai pievērsa pastiprinātu uzmanību, – Ramšteinas ASV karabāzē Vācijā 1988. gadā bija noticis negadījums gaisa spēku šova laikā, kurā gāja bojā septiņdesmit cilvēku. Sākumā Rammstein labprāt runāja par sava nosaukuma saistību ar negadījumu, skaidrojot, ka divi "M" burti kolektīva nosaukumā radušies kļūdas dēļ, bet vēlāk, jau kļuvuši populāri, vācieši noliedza jebkādu saistību ar šo katastrofu karabāzē un apgalvoja, ka to paņēmuši no seniem vārtu aizvēršanas atspermehānismiem, kas saukti par rammsteine…
Starp citu, reiz kādā Vācijas festivālā Rammstein uzstāšanās laikā visa publika pēc komandas cēla sev priekšā aptuveni četrdesmit piecu grādu leņķī taisni izstieptu labo roku, saucot "heil", kas tulkojumā no vācu valodas nevainīgi nozīmē «vesels», bet asociācijas ar dolfa Hitlera sveicienu "heil Hitler", protams, ir neizbēgamas.
Okupētās Eiropas turneja
Nacisma estētika ne vienu reizi vien pārmesta arī 1980. gadā Dienvidslāvijas politiskās mākslas apvienības Neue Slowenische Kunst (NSK jeb Jaunā slovēņu māksla) ietvaros Trbovļes pilsētā dibinātajai grupai Laibach. Tā nosaukta Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļinas vēsturiskajā vārdā vācu valodā, tāpēc grupa uzreiz tiek saistīta ar nacistiskās Vācijas okupēto Slovēniju Otrā pasaules kara laikā, turklāt dziesmu vārdi sākotnēji bija vācu valodā.
Mākslinieku estētikas asociēšanās ar totalitārismu, nacismu un militārismu padarīja Laibach par disidentiem sociālistiskajā Dienvidslāvijā – provokatīvie koncerti, kuros mūziķi eksperimentēja ar megafoniem, sirēnām un citām elektroniskām skaņu radīšanas ierīcēm, uzstājās armijas formu stila tērpos, iekļāva valstsvīru runu un filmu fragmentus, pornogrāfiskas projekcijas un armijas dūmu sveču efektus, bija neiedomājami sociālisma zemē, tāpēc tos sākotnēji policija pārtrauca un tie tika aizliegti. Toties mūziķi, kļūstot par vieniem no industriālā roka pionieriem, ieguva ievērību Rietumos.
1983. gadā Laibach devās Okupētās Eiropas turnejā/The Occupied Europe Tour un 1984. gadā pārcēlās uz Londonu, kur piedalījās slavenā BBC radio dīdžeja Džona Pīla raidījumā. Ar savu avangarda mūziku Laibach kļuva par pirmo Rietumu klausītājam gana interesanto Austrumeiropas grupu, kas savus albumus līdzās Rietumvācijas avangarda grupai Einstürzende Neubauten ir izdevusi tādā slavenā angļu ierakstu kompānijā kā Mute Records. Laibach dalībnieki filmējās karavīru lomās Stenlija Kubrika filmā Pilns bruņojums/ Full Metal Jacket (1987).
Latvijā 80. gados par tādas grupas eksistenci nezināja tikpat kā neviens – no kompānijas Mute klāsta līdz šejienei nonāca vien Depeche Mode un Erasure, bet Dienvidslāviju pazinām tikai pēc mūsdienu Eirovīzijai līdzīgiem popmāksliniekiem, kaut Latvijas tūristi, kuriem tolaik palaimējās šo zemi apciemot, to raksturoja kā viskapitālistiskāko no sociālisma zemēm, par to liecināja arī šeit nonākušo tur ražoto Rietumu mūzikas ierakstu vinila plašu augstā kvalitāte.
Arī mūsdienās Laibach turpina apgūt jaunas teritorijas ne vien muzikāli, bet arī ģeogrāfiski – latviešu dokumentālisti ir uzņēmuši filmu Atbrīvošanas diena/Liberation Day, kas vēsta par grupas viesošanos Ziemeļkorejā, lai, uzmanīgi izspraucoties cauri cenzūras sietam, tomēr nospēlētu pirmo rokkoncertu šīs valsts vēsturē. Laibach turpina interpretēt slavenus muzikālus darbus – jaunākajā albumā The Sound of Music (2018) slovēņi kopā ar viesmāksliniekiem izspēlē populārā amerikāņu mūzikla Mūzikas skaņas skaņu celiņu. Tas veido grupas koncertprogrammas pamatu, ko sestdien, 3. augustā, dzirdēsim festivālā Laba daba (festivāls sāksies 2. augustā).
Jāatzīst, ka Laibach solista Milana Frasa arvien deklamējošais vokāls jaunajā albumā vairs neizklausās pēc savulaik uzstājīga, maršējoša militārista, bet frotē halātā tērpta, tikko guļamistabā pamodināta vīra, gandrīz jau kā Serža Gensbūra vai Krisa Rī, kurš gatavs nevis iznīcinošam, bet maigam uzbrukumam. Šis noteikti ir seksīgākais albums Laibach diskogrāfijā.
Šovs visai ģimenei
Galvenais, kāpēc grupas Laibach un Rammstein tika salīdzinātas, nebija industriālā metāla žanrs, bet rečitējošais vokāls – tāda kā zema aizkapa balss, no kuras šermuļiem vajadzētu skriet caur kauliem, tāpēc tāda daudz tikusi izmantota šausmu filmās, lai ieskaņotu visādus pārdabiskus briesmoņus, piemēram, miroņus, kas augšāmceļas un lēni tuvojas, bet nonākt viņu nagos neviens negrib, jo tas noteikti būtu nāvējoši. Laika gaitā, šausmu filmas skatoties diendienā, pie šīs balss jau var pierast, un tā vairs neizklausās bīstama, bet izklaidējoša. Nu jau sen tā skan arī multenēs, komēdijās un, protams, Rammstein koncertos, kas pazīstami kā izklaidējoši un maskulīni joku šovi, kuros notiek arī burtiski svelmējoša spēlēšanās ar uguni, ko agrāk bērnībā nevienam darīt neieteica, bet tagad nav šaubu, ka uz šoviem iet arī vecāki ar savām pavisam mazajām atvasēm. Karstums, kas iesitas sejā no uzliesmojumiem koncertos, nav nekas bīstamāks par to, ko sajūtam, kad pirtī uzmet garu jeb uzšļaksta parastu ūdeni uz karstiem akmeņiem.
Vēlāk, kad jau sen bija kļuvusi populāra Stripped vācu grupas Rammstein izpildījumā un iepazītas arī grupas oriģināldziesmas, man, stāvot pie dīdžeja pults, ir gadījies bieži saņemt pateicības vārdus no cilvēkiem, kad publiski atskaņoju kaut ko no Laibach, jo viņiem šķiet, ka skan Rammstein.
Arī abu grupu logo ir līdzīgi: Laibach – viscaur melns krusts uz balta fona, Rammstein – melnas tāda paša krusta kontūras ar kreisajā pusē iestrādātu burtu "R". Kad slovēņu māksliniekiem ticis jautāts, vai viņiem nešķiet, ka Rammstein, kas radusies četrpadsmit gadu vēlāk, nozagusi viņu stilu, atbilde ir bijusi vienlaikus draudzīga, veselīga un ironiska: "Laibach netic oriģinalitātei. Tāpēc Rammstein nemaz nevarēja mums neko nozagt. Mūziķi vienkārši ļāvās iedvesmai no mums, kas ir absolūti likumīga darbība, un mēs esam priecīgi par to. Lai kā tur būtu – Rammstein ir Laibach pusaudžiem, bet Laibach ir Rammstein pieaugušajiem."
Par šo Laibach izteikumu, protams, var diskutēt. Vēlams, dusmīgos komentāros! Par to, cik mūsdienās izglītoti ir pusaudži, un arī par to, cik lielākajai pieaugušo daļai vispār pietiek laika domāt, kas ir kas. Un kas par to, ja arī paši Rammstein mūziķi intervijās nav nolieguši, ka Laibach ir viens no viņu lielākajiem iedvesmas avotiem. Jo ko tur vairs noliegsi, ja tas visiem ir dzirdams? Matemātiskā atšķirība tāda, ka Laibach iepriekšējais koncerts Rīgā notika nelielajā klubā Melnā piektdiena, bet biļetes uz Rammstein šī gada stadionu turnejas koncertiem visā Eiropā ir izpārdotas. Rīga nav izņēmums.
Laibach
Festivālā Laba daba
Līgatnes pagasta Ratniekos 3.VIII
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 32–55
Rammstein
Lucavsalā Rīgā 6.VIII plkst. 19.30
Biļetes pārdotas