Līdzīgi notiek arī ar cilvēkiem – daži var satikties un kopā darīt visādas lietas, kas var būt noderīgas, bet neviens tās pat nepamanīs, un var būt otrs gadījums – starp viņiem izveidojas dzirkstele, kas pāraug konfliktā, par ko labākajā gadījumā, ja tas konflikts sanāks gana krāšņs un vērienīgs, vēlāk varēs rakstīt grāmatas, bet var šo enerģiju arī savaldīt un savā radošajā darbībā izmantot paši. Tā ir noticis ar dueta Praga II dalībniekiem Aleksi Luriņu un Kasparu Kubecki jeb Kashuku, kuri pirmajā satikšanās reizē sapratuši, ka parūpēsies, lai šī reize paliek arī pēdējā, jūtot, cik ļoti viņi ir pretējos virzienos domājoši cilvēki, kuriem grūti pat vienā telpā uzturēties kopā.
20. decembrī plkst. 20 klubā Faraons viņi aicina uz koncertu. Biļetes – www.ekase.lv.
Jāsagaida īstais brīdis
Kashuks jau vairākus gadus ir viens no pazīstamākajiem elektroniskās mūzikas pārstāvjiem – viņš veidojis bītus hiphopa māksliniekiem, remiksējis dziesmas popmūzikas izpildītājiem, saņēmis Zelta mikrofonu 2014. gada elektroniskās mūzikas kategorijā par savu albumu Piece of a Chance Pt.3 un arī citi ieraksti guvuši pozitīvu kritikas novērtējumu žurnālā Mūzikas Saule. Aleksis kļuva pazīstams kā grupas Carnival Youth basģitārists, bet pirmoreiz pamanīju viņu festivāla Bildes blūza koncertā skolnieku grupas Strong Mint sastāvā – Aleksis izskatījās ļoti apjucis, kaut kas tur neskanēja un ģitāra neturējās rokās, bet viņš palika atmiņā kā šarmants dīvainis, kuram tā degsme un spontāna rīcība ņem virsroku pār tehnisku precizitāti, disciplīnu, prognozējamību. Par lielāko mākslinieku un tīrradni savā grupā viņu dēvēja arī Carnival Youth kolēģi, un īpaši aizkustinoša bija Alekša uzruna apmeklētājiem vienā no Rīgas koncertiem, kurā viņš nosauca visus par suņiem, pēc īsas mulsuma pauzes paskaidrojot, ka tas, ar kādu aizrautību sanākušie cilvēki izbauda priekšnesumu, atgādina to neizmērojamo prieku, ko pauž suņi, saimniekam atgriežoties mājās.
Nespēja pielāgoties saspringto turneju grafiku režīmam tiek minēta kā iemesls Alekša aiziešanai no Carnival Youth, un tagad viņš muzicē grupā Nesen kopā ar Jāni Burmeisteru, Alisi un Kārli Jostiem, un duetā Praga II, kas šoruden izdevis debijas albumu Sorry, Can’t Talk Right Now – nosaukums ir pazīstams kā viens no automātiskajiem atbilžu variantiem mobilo telefonu īsziņās. Katrai atbildei jāsagaida savs īstais brīdis. 2015. gadā, kas uzskatāms par Praga II sākumu, abi kaut kā trāpījušies uz viena viļņa un kļuvuši par labākajiem draugiem. Kaspars saka, ka sācis pat baidīties, cik ļoti nokopēti izskatās abu iepriekšējo personīgo attiecību izbeigšanās scenāriji.
Visa Mendeļejeva tabula
Precīzi mūsu norunātajā tikšanās brīdī zvana Kaspars un saka, ka esot klāt. Izsaku minējumu, ka, lūk, iespējams, arī ir atslēga abu veiksmīgajai kopīgajai darbībai – viens sakuļ gaisu ar haotiskām, bet interesantām idejām, bet otrs tās sakārto. Viņi stāsta, ka tik gluži vienos vārtos viss neesot, ka viens ir pedants, bet otrs kaut kas absolūti pretējs – abi divi spējot viens otru izvilkt ārā no apātiskas neko nedarīšanas periodiem, kādi gadās jebkuram. Viens otram esot daudz iemācījuši un mūsu sarunas laikā atzīst, ka Aleksis ir tā mākslinieciskā jeb radošā puse, Kaspara pārziņā vairāk esot tehniskās lietas, bet galavārds, lai skaņdarbu varētu uzskatīt par pabeigtu, pieder abiem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 18. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!