Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Piektdiena, 21. jūnijs
Monvīds, Egita, Emīls

Gan Verdi, gan latviešu mūzika. Mūzikas ceļvedis Komunistiskā genocīda piemiņas koncertiem 14. jūnijā

Komunistiskā genocīda piemiņas dienā 14. jūnijā Rīgā notiks koncerti Latvijas Nacionālajā operā, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un Doma baznīcā, un visi trīs ir īpašas uzmanības vērti.

Vistuvākais ‒ Rekviēms

Latvijas Nacionālajā operā Džuzepes Verdi  Rekviēmu Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņos solisti Jūlija Vasiļjeva, Elmina Hasana, Mateo Lipi un Egils Siliņš, Valsts akadēmiskais koris Latvija un Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris.

Džuzepe Verdi Rekviēmu sacerēja 1873. gadā, veltot rakstnieka Alesandro Manconi piemiņai un atspoguļojot cilvēka garīgo drāmu Dieva visvarenības priekšā. "Rekviēms ir mesa mirušo piemiņai. Aizvadītājos gados esam dzīvojuši kovida un kara zīmē, un ikvienam ir kāds, kura piemiņu godināt. No visiem rekviēmiem tieši Verdi man ir vistuvākais – gan tāpēc, ka tas ir tuvs operas žanram, gan tāpēc, ka tas ir bijis man pašam nozīmīgs skaņdarbs kā dziedātājam, studiju gados piedaloties atskaņojumā Parīzē zem Lielās arkas maestro Džansuga Kahidzes vadībā un vēlāk kā Baha akadēmijas dalībniekam kopā ar jauniešiem no visas Eiropas dodoties trīs nedēļu turnejā pa Skandināviju un Eiropu Helmuta Rillinga muzikālajā vadībā. Šī būs pirmā reize, kad šo skaņdarbu interpretēšu kā diriģents. Darbs Operā ir mainījis manu skatījumu uz tā interpretāciju," stāsta Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Šis atskaņojums būs iespēja gan atkal tikties ar mūsu Operas solistiem Jūliju Vasiļjevu un Egilu Siliņu, gan iepazīt Azerbaidžānā dzimušo mecosoprānu, vairāku starptautisku konkursu laureāti Elminu Hasanu, gan tenoru Mateo Lipi, kurš skolojies CUBEC Belkanto akadēmijā Modenā pie leģendārās Mirellas Freni, 2013. gadā uzvarējis konkursā Toti dal Monti un debitējis Rūdolfa lomā operā Bohēma vairākos Itālijas operteātros. Gadu vēlāk šajā pašā lomā debitējis arī La Fenice un Maskavas Lielajā teātrī. Opernamā La Fenice vairākas sezonas atveidojis arī Alfrēda lomu operā Traviata. Šajā lomā viņš ir viesojies arī šoziem Latvijas Nacionālajā operā. Ar populāro Verdi triloģiju – operām Rigoleto, Trubadūrs un Traviata – diriģenta Fabio Luīzi vadībā uzstājies Oslo un Florencē. Viņš dziedājis arī Teatro San Carlo Neapolē, Romas operas vasaras izrādēs Terme di Caracalla, Dānijas Karaliskajā operā, Lietuvas Nacionālajā operā, Norvēģijas operā Oslo, Somijas Nacionālajā operā, Tokijas Jaunajā Nacionālajā teātrī, Atēnās, Kaljāri, Florencē, Kārdifā, Boloņā un citviet. Pinkertona lomā Madama Butterfly debitējis Glaindbornas festivāla viesizrādēs, kā Rudžero operā Bezdelīga Holandes parka festivālā Londonā un Roberto operā Vīlas Modenā. 2023. gada janvārī Arigo lomā operā Sicīliešu vakarēdiens debitējis Milānas Teatro alla Scala, kur drīzumā plāno atgriezties ar Gabrieles Adorno lomu operā Simons Bokanegra. Viņa repertuārā ir arī Mario Kavaradosi loma Toskā, titulloma Ernani, Mantujas hercogs Rigoleto, Gustavs III Masku ballē u. c.

Verdi Rekviēmu tiešraidē pārraidīs Latvijas Radio 3 un Eiroradio. Biļetes: LNOB kasē un internetā: https://biletes.opera.lv/lv/events/view/374.

 

Arī ukraiņu valodā

Orķestris Rīga 14. jūnijā komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīs latviešu mūzikas programmu Lūgšana Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19, kurā muzicēs kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas jaukto kori Sōla un tā diriģentiem – māksliniecisko vadītāju Kasparu Ādamsonu, Artūru Oskaru Mitrevicu un Jurģi Rātu. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kas saņemami jau no 7.  jūnija Biļešu paradīzes vietnē un kasēs.

Nozīmīga daļa koncerta programmā atvēlēta orķestra ilggadējā sadarbības partnera Viļņa Šmīdberga daiļradei, jo tieši koncerta dienā – 14. jūnijā – komponistam aprit 80. jubileja. Vilnis Šmīdbergs orķestrim radījis gan oriģinālmūzikas darbus, gan aranžējumus un pat atjaunojis pirmās latviešu rokgrupas Katedrāle muzikālo materiālu. Piemiņas dienas koncertā skanēs Viļņa Šmīdberga Trešā simfonija, kas pirmo reizi atskaņota 2010. gadā un godalgota ar Lielo mūzikas balvu kā gada labākais jaundarbs. Iedvesmu mūzikas sacerēšanai komponists smēlies savas ģimenes traģiskajā vēsturē un veltījis to visiem komunistiskā režīma upuriem. Viņš teic, ka šajā skaņdarbā apkopota visa viņa mūža garumā gūtā radošā pieredze. Simfonijas gaišajā postlūdijā kā aizlūgums par mirušajiem izskan katoļu lūgšana – korālis Esi sveicināta, Marija.

Klausītājiem būs iespēja dzirdēt Šmīdberga veidotu instrumentālu versiju Pētera Plakida kora dziesmai In memoriam, bet pirmatskaņojumā izskanēs instrumentācija orķestrim un korim Artura Maskata opusam Lacrimosa, kas tapis 1995. gadā korim, ērģelēm un stīgu orķestrim kā veltījums prāmja Estonia bojā gājušo piemiņai.

Skanēs arī latviešu tautas dziesmā balstītais Jēkaba Jančevska opuss Klusiņām jūra tek (2016) orķestrim, korim un koklei. Kora a cappella sniegumā dzirdēsim Pētera Vaska Un pēkšņi tāds klusums, un Andra Dzenīša Lūgšanu.

Ukrainas Nacionālā vīru kora Dudaryk un Jasmīnas kora labdarības koncertā Ukrainai Rīgas Domā plkst. 19 skanēs Lūcijas Garūtas kantāte Dievs, Tava zeme deg un ukraiņu garīgā mūzika. Piedalīsies arī tenors Mārtiņš Zvīgulis, baritons Mārtiņš Burke-Burkevics un ērģelnieks Aigars Reinis. Pie diriģenta pults Vita Timermane un Dmitro Katsals (Ukraina). Ieeja par ziedojumiem Ukrainas aizstāvjiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja