Jāzepa Vītola 150.gadskārtu pieminēs ar daudzveidīgu pasākumu programmu

gada 26.jūlijs - 1948.gada 24.aprīlis) aprit dzimšanas 150.gadskārta un šī gadskārta iekļauta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā.Gatavojoties nākamgad gaidāmajiem pasākumiem, jau šogad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) norisinājās divi koncerti - martā notika cikla Visi Jāzepa Vītola klavierdarbi pirmais koncerts, savukārt novembra sākumā klausītājiem tika piedāvāts šī cikla otrais koncerts.Jāzepa Vītola 150.atceres gads sāksies jau janvārī ar viņa darbu jaunu izdevumu prezentāciju, gadskārtējo JVLMA jubilejas sarīkojumu un tradicionālo Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu Vītola zīmē.Ziemas mēnešos triju koncertu ciklā no jauna izskanēs gandrīz visas Vītola solodziesmas, savukārt XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Vītola lieldarbus atskaņos ne tikai Mežaparka Lielajā estrādē, bet arī īpašā koru koncertā Latvijas Universitātes (LU) Aulā. Tieši ap komponista dzimšanas dienu - 26.jūliju - norisināsies brīvdabas muzikāli sarīkojumi komponista bijušajā vasaras mītnē Gaujienā.Rudenī, 10.oktobrī, Mūzikas akadēmijā sanāks lielajai atcerei veltīta starptautiska zinātniskā konference, izskanēs koncerti, bet no 18.oktobra līdz 26.oktobrim noritēs Jāzepa Vītola 6.starptautiskais pianistu konkurss.Atceroties izcilo mūzikas pedagogu, 2013.gadā notiks vairāki skolu audzēkņu un studentu konkursi, kā arī konference kultūrizglītības jautājumos, stāstīja Klotiņš.LU goda doktora 150.gadskārtu pieminēs arī vēstures un filozofijas speciālisti, tiekoties konferencē par Vītola vietu intelektuālajā vidē."Ne katrs zina, ka Vītols 1944.gadā nacistu okupācijas terora apstākļos apliecināja politisku redzīgumu, kā arī pilsoņa drosmi un parakstīja Konstantīna Čakstes vadītās nelegālās Latvijas Centrālas padomes memorandu Rietumu sabiedrotajiem ar prasību par Latvijas suverenitātes un demokrātiskas iekārtas atjaunošanu, abu okupāciju - staļiniskās un hitleriskās - neatzīšanu, savas 80.gadskārtas svinībās 1943.gadā vietējās nacistu okupantu virsotnes klātbūtnē, kas Latvijas vārdu skauda, it kā metot tai izaicinājumu, Vītola vārdi bija: "Visa mana mūža darbs ir bijis variācijas par tēmu - tēvija Latvija,"" atklāja Klotiņš.Komponists, mūzikas pedagogs un sabiedrisks darbinieks Jāzeps Vītols dzimis Valmierā, bet mūžībā aizgāja 85 gadu vecumā Lībekā, Vācijā. 1993.gada 27.jūnijā Vītols pārapbedīts Rīgas Meža kapos. Pārapbedīšana notika 21.Dziesmu svētku laikā ar atvadām Mūzikas akadēmijā ļaužu tūkstošu klātbūtnē un piemiņas koncertiem visas dienas garumā. No Lībekas tika pārvesta nevis pelnu urna, kā parasti, bet mirstīgās atliekas pilnā apmērā cinka zārkā.Vītols 1919.gadā izveidoja Latvijas konservatoriju, tagadējo Mūzikas akadēmiju, kuras nosaukumā minēts viņa vārds. Gandrīz 25 gadus viņš bija tās rektors, izaudzināja vairākas latviešu komponistu paaudzes. Pirms tam, līdz 1918.gadam strādājot Pēterpils Konservatorijā un tur izglītojot desmitiem dažādu tautību komponistus, Vītols ietekmējis arī citu nāciju mūzikas kultūras. Ne tikai kora balāde Gaismas pils, bet daudzas viņa kompozīcijas pieder pie sava laika mūzikas zelta fonda. Atgriezies uz dzīvi Latvijā 1918.gadā, Vītols nedalīti atdeva spēkus jaunās valsts kultūras izveidei.