Izrādes scenogrāfiju un kostīmus veidojusi latviešu māksliniece Monika Pormale (vairāk par jauniestudējuma vizuālo risinājumu lasiet šeit). 28. novembrī notikušo Bezmiega pasaules pirmizrādi Berlīnē diriģēja pats Pēters Etvešs, savukārt 9. un 16. decembrī opera skanēs franču diriģenta Maksima Paskāla vadībā.
Pētera Etveša dzīvesbiedres un sadarbības partneres Mari Mezei rakstītā libreta pamatā ir norvēģu autora Jūna Foses Triloģija. Opera skan angļu valodā. Tas ir traģisks stāsts par diviem jauniešiem Asli un Alidu, kuri drīz kļūs par vecākiem un izmisīgi meklē patvērumu Norvēģijas piekrastē netālu no Bergenas. Viņiem nav iztikas līdzekļu, un viņi visur tiek atraidīti. Aslem neatliek nekas cits, kā sākt brutāli slepkavot tos, kuri atsakās viņiem palīdzēt. Iestudējumā zvejnieku ciemata skarbās dzīves reālisms, kas atgādina Bendžamina Britena operas Pīters Graimss atmosfēru, mijas ar fantāziju un ironiju. Operā ir arī kaut kas netverami mistisks, metafizisks un dievišķīgs (darbā tiek uzsvērta atraidīšanas, sodīšanas un upura tēma mūsdienu sabiedrībā).
Monikas Pormales radītā vizuālā vide ir simbolu un metaforu pilna – uz skatuves ripas ir novietota milzīga laša skulptūra. Skatītāji redz ne tikai zivs zvīņaino ārpusi (tā kalpo kā fons eksterjera ainām), bet arī iekšas – ar visu asaku un filejas daļu (šeit iekārtotas dažādas istabas un telpas atbilstoši libreta vajadzībām). Izrādē tiek asprātīgi iedarbināta laša galva un acis.
Bezmiegs ir slavenā modernista Pētera Etveša trīspadsmitā opera, un katrā taktī ir jūtama viņa meistarība. Šī ir XXI gadsimta mūzika, kas nebaidās būt emocionāla un skaista. Berlīnes Valsts operas orķestris to spēlē izcili un ar iedvesmu. Pēters Etvešs oriģināli izmanto folkmūzikas motīvus, lai uzburtu zvejnieku ciemata noskaņu. Komponists neslēpj, ka viņu vienmēr ir interesējis teātris: "Opera ir teātris, un mana pieredze kopš jaunības balstās drāmas teātrī, kurā katrs vārds ir svarīgs un tekstam ir jābūt saprotamam. Mani darbi ir teātris, kurā skan mūzika. Mūzikai ir sava valoda, mūzika stāsta stāstus. Mūziku uztveram ar vairākām antenām – viss ķermenis tiek pakļauts vibrācijām, ritms ietekmē elpošanu, uz skatuves notiekošais virza mūsu uzmanību. Operā savienojas visi šie elementi. Mūzikai ir savs stāsts, un skaņa kļūst vizuāla."
Izrādes lepnums ir solistu ansamblis. Asli un Alidu spēlē tenors Linards Vrīlinks un soprāns Viktorija Randema – var just, ka Pēters Etvešs komponējis lomas speciāli viņiem. Viņi demonstrē gan savas balss iespējas, gan aktierisko talantu. Spilgti dziedātāji (katram ir iespaidīga biogrāfija!) atveido otrā plāna lomas – Katarīna Kammerloere, Hanna Švarca, Sāra Defrīze, Jans Martiniks, Tomass Tomasons, Romāns Trekels, Sijabonga Makvungo un Artu Kataja. Berlīnes Valsts opera apzinās, ka laikmetīgā opera var uzrunāt auditoriju, ja to atskaņo un iestudē vislabākie, vistalantīgākie mākslinieki.
"Publika man ir vissvarīgākā, un mums ir jābūt dialogā," apgalvo Pēters Etvešs. "Komponējot es skaidri redzu skatuvi un dzirdu, kas notiek uz skatuves. Strādājot es iedomājos sevi sēžam skatītāju zālē. Es dzirdu, ko dzied mākslinieks uz skatuves, un es to pierakstu partitūrā. Šajā procesā es cītīgi domāju arī par laiku, par darba ilgumu – klausītājam ir jābūt ar mani kopā, viņam ir jābūt ieinteresētam un aizkustinātam. Negribu izklaidēt publiku, bet gribu aizraut ar stāstu, gribu, lai šajā ceļojumā mēs būtu kopā," piebilst komponists.
2022. gada martā un aprīlī Bezmiega iestudējums būs skatāms Ženēvas Lielajā teātrī. Savukārt režisora Kornēla Mundruco un scenogrāfes Monikas Pormales veiksmīgā sadarbība turpināsies arī citos vērienīgos projektos Eiropā – būs Riharda Vāgnera Tanheizers Hamburgas Valsts operā un Loengrīns Bavārijas Valsts operā Minhenē, Viktorjēna Sardū drāmas Toska iestudējums Parīzes teātrī Odéon-Théâtre de l’Europe un jaundarbs, kas top kā Berlīnes teātra Volksbühne un Zalcburgas festivāla kopražojums.
Informācija: www.staatsoper-berlin.de