Operas Karmelītu dialogi pirmizrāde notika 1957. gada sākumā Milānas Teatro alla Scala, kur tā skanēja itāļu valodā. Pusgadu vēlāk notika tās franču oriģinālversijas pirmizrāde Parīzes operā. Karmelītu dialogi ir viens no nozīmīgākajiem XX gadsimta muzikālā teātra darbiem. Tajā Pulenks ļaujas garīgajiem meklējumiem un apziņas drāmai, risina reliģijas un filosofijas tēmas. Savu neoklasisko partitūru komponists veltījis Monteverdi, Debisī, Verdi un Musorgskim. Operas pamatā ir Žorža Bernanosa luga, kura balstīta patiesos notikumos un vēsta par Lielās franču revolūcijas laikā slepkavotajām mūķenēm.
Ko mums nozīmē Dievs, žēlastība, ciešanas, ticība – šiem jautājumiem savā lakoniskajā, psiholoģiski niansētajā un vizuāli iespaidīgajā iestudējumā pievēršas režisors Olivjē Pī. Viņš ir viena no pamanāmākajām, spilgtākajām personībām Eiropas kultūrā. Olivjē Pī ne tikai iestudē izrādes, bet arī vada Aviņonas festivālu un sniedz ekstravagantus kabarē priekšnesumus ar travestijas elementiem.
Karmelitu dialogi skan diezgan reti, pēdējo gadu ievērojamākie šīs operas iestudējumi ir režisora Roberta Kārsena izrāde Amsterdamā un Londonā, kā arī režisora Dmitrija Čerņakova izrāde Minhenē. Savukārt Olivjē Pī uzvedums, kurš tikko bija skatāms Briselē, tapis pirms četriem gadiem Elizejas lauku teātrī Parīzē.
Briselē varēja dzirdēt sapņu sastāvu: galvenās lomas atveidoja spožākās franču zvaigznes – soprāns Patrīcija Petibona (Blanša de la Forsa), tenors Stanislass de Barbeiraks (ševaljē de la Forss), soprāns Sandrīna Pjau (māsa Konstance), soprāns Veronika Žansa (Liduana kundze), mecosoprāns Sofija Koša (māte Marija) u. c.
Galvenās lomas atveidotāja Patrīcija Petibona uzsver, ka šī ir opera par baiļu pārvarēšanu un empātiju. Viņas tēlotā varone Blanša ir aristokrāte, kura kļūst par mūķeni un beigās kāpj uz ešafota kopā ar citām māsām, kaut gan būtu varējusi glābties. "Par cilvēkiem mūs padara žēlsirdība. Bez tās mēs neesam spējīgi izdzīvot," piebilst dziedātāja.
Režisors Olivjē Pī ir pārliecināts, ka Karmelītu dialogu pamatā nav reliģija, bet gan jautājums, ko nozīmē izvēlēties heroisku dzīvi, saglabāt uzticību savām idejām un ideāliem. Turklāt, viņaprāt, mūsdienās var runāt par "eksistenciālu kristietību", un Pulenka opera mums to atklāj. Blanšas garīgā cīņa palīdz labāk izprast pasauli, kurā dzīvojam. "Varonis ir nevis tas, kurš drosmīgi kāpj uz ešafota, bet tas, kurš ar laiku spēj izdarīt citādu garīgo izvēli," apgalvo Olivjē Pī.
Līdz 2018. gada 14. jūnijam operas Karmelītu dialogi ierakstu, kas veikts 15. decembrī Briselē, varēs noskatīties digitālajā vietnē operavision.eu.
Vēlāk šajā sezonā diriģents Alēns Altinoglu un režisors Olivjē Pī piedāvās Briselē Riharda Vāgnera Loengrīna jauniestudējumu. Pirmizrāde notiks 19. aprīlī.
La Monnaie/De Munt ir viens no interesantākajiem opernamiem Eiropā, tā statusu un reputāciju nostiprinājis leģendārais intendants Žerārs Mortjē, kurš vadījis šo teātri no 1981. līdz 1991. gadam. La Monnaie/De Munt afišā ir ne tikai mūsdienīgas operas un baleta izrādes, bet arī koncerti. Tuvākajā laikā ar soloprogrammām šeit uzstāsies britu baritons Saimons Kīnlisaids (22. janvārī), slovāku tenors Pavols Bresliks (10. martā), franču soprāns Natālija Desē (28. aprīlī).
Decembrī uz La Monnaie/De Munt skatuves dziļi izjustu, poētisku koncertu sniedza lieliskais franču baritons Stefans Degū. Britu pianista Saimona Lepera pavadījumā viņš izpildīja Gabriela Forē, Johannesa Brāmsa un Roberta Šūmaņa dziesmas.
Informācija par La Monnaie/De Munt repertuāru: www.lamonnaie.be