1996.–1997. gadā komponētā opera Trīs māsas ir ungāru komponista Pētera Etveša trešais skatuves darbs, kura pirmizrāde notika 1998. gada 13. martā Lionas operā. Libreta pamatā ir Antona Čehova luga, tā autori ir Klauss Hennebergs un pats komponists.
Tiesa, Pētera Etveša opera ir krietni attālināta no Čehova oriģināla. Opera sastāv no prologa un trim daļām jeb trim sekvencēm: Irina, Andrejs un Maša. Visas trīs māsas atveido kontrtenori, un operā uz skatuves darbojas tikai vīrieši. Kritiķi šo Etveša izvēli vērtē pretrunīgi – daļa to dēvē par absurdu perversiju, kurai nerod nekādu pamatojumu, citi meklē atsauces mūzikas un teātra vēsturē, kad, piemēram, antīkā teātra laikos izrādes spēlēja tikai vīrieši. Tāpat zināms, ka šajā operā būtiska ietekme ir Japānas kabuki teātrim, un tajā visas lomas atveido vienīgi stiprā dzimuma pārstāvji.
Vēlākos operas Trīs māsas iestudējumos vairāki opernami gan ir aizstājuši kontrtenorus ar dziedošām dāmām, taču šis 2001. gada iestudējums Parīzē veidots pēc pirmiestudējuma režijas ar izmainītu muzikālo sastāvu un saglabā tā labākās tradīcijas.
Komponistu Pēteru Etvešu amerikāņu mūzikas kritiķis Bernards Holends nodēvējis par "laikmetīgās mūzikas pasaules karu veterānu". Etvešs daudz un nopietni darbojies elektroniskās mūzikas laukā Vācijā. Parīzē vadījis laikmetīgās mūzikas ansambli Ensemble Intercontemporain, un tur gūtā pieredze atspoguļojas operas skaņu audeklā. Līdzās avangarda meistaru Luidži Nono, Karlheinca Štokhauzena un Pjēra Bulēza ietekmei operas muzikālajā struktūrā Etvešs apliecinājis cieņu daudz senākām tradīcijām, veidojot Verdi spalvas cienīgus ansambļus un garas kantilēnas vokālās līnijas.
Parīzes teātra Châtelet iestudējumā piedalās trīspadsmit dziedātāju (četri kontrtenori, trīs tenori, trīs baritoni, trīs basi) un divi specifiska sastāva orķestri. Izrādes muzikālie vadītāji – Kents Nagano un Pēters Etvešs. Izrādes režisors – Usjo Amagacu.