Festivāla atklāšana šoreiz pagāja ievērojamā poļu režisora Kšištofa Varlikovska zīmē. Viņš iestudējis austriešu komponista Franča Šrekera (1878–1934) operu Stigmatizētie/Die Gezeichneten, kas mūsdienās ir samērā maz zināms darbs, lai gan XX gadsimta 20. gados tas skanēja biežāk nekā Riharda Štrausa operas un Francis Šrekers bija tikpat lielā cieņā kā Rihards Vāgners. 30. gados pēc nacistu nākšanas pie varas ebreju izcelsmes komponista mūzika tika aizliegta.
Stigmatizēto pirmatskaņojums notika 1918. gada aprīlī Frankfurtes operā, tas ir fascinējošs opuss, kas iemieso XIX un XX gadsimta mijas pārmaiņas sabiedrības domāšanā un kultūrā. Darbā atbalsojas jūgendstils, ekspresionisms un psihoanalīze.
Operas galvenais varonis ir kroplis Alviano Salvago (jauniestudējumā Minhenē viņu atveido britu tenors Džons Dašeks), kurš lemts dzīvei bez mīlestības un erotisko sapņu piepildījuma. Viņš velta visu enerģiju perfektas, mākslīgas pasaules – Elizejas – izveidei. Viņš rada utopijas salu, kura beigās tomēr sabrūk. Alviano Salvago dievina skaisto, trauslo un juteklisko Karlotu (amerikāņu soprāns Ketrina Naglstade). Ar šo sievieti ir apsēsts Alviano Salvago sāncensis – pievilcīgs nelietis Tamare (britu baritons Kristofers Maltmens). Operu izcili diriģē XX un XXI gadsimta mūzikas speciālists vācu maestro Ingo Mecmahers.
Režisors Kšištofs Varlikovskis izrādē veido savu mistisko, satraucošo pasauli, kuru iedvesmojusi laikmetīgā māksla un kino. "Es ilgi domāju: kas ir mūsdienu Elizeja?" stāsta Kšištofs Varlikovskis. "Es vēlējos radīt fiktīvu, izdomātu vidi, kurai tomēr būtu saikne ar realitāti. Es secināju, ka mūsdienās Elizeja ir vizuālā māksla. Elizeja ir mākslas paradīze. Iedomājieties, ka jūs dodaties uz Ņujorkas Modernās mākslas muzeju MoMA un tur mākslinieku grupa veido izstādi, kas veltīta Elizejai," saka režisors.
Uzvedumā var saskatīt atsauces uz laikmetīgās mākslas darbiem – to vidū ir gan Ūlafura Eliasona saule (viņa slavenākais mākslas darbs Laika apstākļu projekts/The Weather Project, kas 2003. gadā bija aplūkojams Londonas muzejā Tate Modern), gan Marinas Abramovičas 2010. gada performance Mākslinieka klātbūtne/The Artist Is Present muzejā MoMA, gan stikla vitrīna, kurā 2013. gadā turpat MoMA apmeklētāju acu priekšā gulēja aktrise Tilda Svintone.
Lielu lomu izrādes noformējumā spēlē kino citāti. Kšištofs Varlikovskis atgādina, ka Franci Šrekeru, tāpat kā Albānu Bergu un Rihardu Štrausu, spēcīgi ietekmējusi kino māksla. Šrekera darbības laikā tika uzņemtas pirmās šausmu filmas – Golems (1915), Nosferatu (1922), Operas spoks (1925) un Frankenšteins (1931). Savukārt Alviano Salvago jauniestudējumā atgādina Deivida Linča filmas Ziloņcilvēks (1980) titulvaroni. Dažas izrādes ainas, kurās ir redzami cilvēki truši, atsauc atmiņā Deivida Linča Iekšzemes impēriju (2006). Opera Stigmatizētie atgriezīsies Bavārijas Valsts operas repertuārā 2018. gada maijā.
Līdzās Stigmatizētajiem Minhenes Operas festivālā tika piedāvāta vēl viena Kšištofa Varlikovska izrāde – Riharda Štrausa episkā opera Sieviete bez ēnas (šis uzvedums tapis 2013. gadā), kuru diriģēja Bavārijas Valsts operas muzikālais vadītājs Kirils Petrenko un kura arī balansē starp pasaku un psiholoģisko drāmu.
Šogad Minhenes Operas festivāla programmā citu iestudējumu vidū tika iekļauta Antonīna Dvoržāka Nāra, kuru diriģēja Andris Nelsons un kurā galveno lomu atveidoja Kristīne Opolais. 26. un 29. jūlijā Minhenē varēs dzirdēt Gaetāno Doniceti Favorīti ar mecosoprānu Elīnu Garanču titullomā, pie diriģenta pults stāsies Karels Marks Šišons.
Minhenes Operas festivāla izrādēs un koncertos līdz jūlija beigām dziedās spožākās zvaigznes – Jonass Kaufmanis, Anja Harterosa, Diāna Damrava, Eva Marija Vestbruka, Džoisa Didonato, Anja Kampe, Karita Matila, Saimons Kīnlisaids, Kristiāns Gerhāers, Marjušs Kveceņs, Metjū Polencāni un daudzi citi mākslinieki.
Informācija: www.staatsoper.de