Aijas Nagles radošajā portfolio ir arī profesora Luda Bērziņa prēmija, godaraksts par izcilu ieguldījumu Latvijas izglītības un kultūrvēstures izzināšanā un tālākvirzībā. Arī vidusskolas direktors Imants Slišāns ar labiem vārdiem neskopojas: nevarot atcerēties teju nevienu skolas sarīkojumu, kas būtu noticis bez Aijas klātbūtnes un muzikālā noformējuma. "Aija vairākās paaudzēs veidojusi baltinaviešu muzikālo gaumi, un šā novada ļaudis, arī jaunieši, izceļas ar savu dziedāšanas patikšanu. Kas svarīgi – viņi prot ne tikai melodiju, bet arī dziesmu vārdus," uzsver skolas direktors.
Babiņas dziedāšanas stundas
Aija Baltinavā nu jau ir savējā, taču dzimtā vieta viņai ir Tilža, kas atrodas blakus novadā – Balvu pusē. Kā tas ir it bieži muzikāliem ļaudīm, interese par skaņu pasauli aizsākusies mazotnē. Patiesībā zināma "vaina" tajā esot jāuzņemas babiņai, pie kuras itin bieži sapulcējušies mazbērni. Lai vakarā visus nebēdņus noliktu pie miera, pati dziedājusi un likusi arī bērniem līdzdziedāt. Kad meitenei bijis āķis lūpā, tālāk aizgāja it kā pats par sevi – skolas ansamblis jau no pirmās klases, arī solopartijas, mūzikas skola. Kādi ceļi atveduši uz Baltinavu? Kad mācījusies Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, 1984. gadā to apciemojis toreizējais Baltinavas vidusskolas direktors Pēteris Vjakse, jo vēlējies pierunāt kādu no pēdējā kursa audzēkņiem nākt pēc skolas absolvēšanas strādāt uz viņa vadīto mācību iestādi. Viņam izdevies pierunāt Aiju nākt uz Baltinavu. Tolaik vēl pastāvēja tā saucamā sadale, kas nozīmēja, ka absolvents tika nosūtīts uz to darbavietu, kur nu sadales komisija lēma, un Aijai bija nozīmēts doties strādāt uz Cesvaini. Taču par labu Baltinavai nosliekusies tāpēc, ka tā ir tuvāk mājām. Arī mamma, kad meita lūgusi padomu, kuru no vietām izvēlēties, teikusi: protams, Baltinavu. Tā nu kopš 1984. gada viņa Baltinavu sauc par savējo. Iesākumā strādājusi tikai vidusskolā – mācījusi mūziku no pirmās līdz 12. klasei. Bet tad jau palēnām apaugusi ar citiem pienākumiem – ansambļu un kora vadīšanu. Taču arī ar to vien nepieticis.
Sava mūzikas skola
Kad valsts mērogā tika palaista Latgales kultūras programma, baltinavieši nolēmuši, ka arī te vajadzīga sava mūzikas skola. Tā Baltinavā radās Balvu Mūzikas skolas filiāle (pirms tam vairākums mazo baltinaviešu braukuši mācīties uz Kārsavas Mūzikas skolu), un Aijai nāca klāt vēl arī darbs tajā. Slodze bija liela, jo audzēkņu tolaik bija vairāk nekā tagad. Nemaz nevarējuši uzņemt visus gribētājus, jo skolotāji bija tikai trīs. Patlaban mūzikas skolai pievienojusies arī mākslas joma, un kopumā tajā mācās 80 audzēkņu. Tiesa, vairākums no viņiem darbojas mākslas nozarē. Šobrīd viņa Mūzikas un mākslas skolā, kas tikko izgājusi akreditāciju un tātad var turpināt darboties nākamos sešus gadus, māca teorētiskos priekšmetus, taču, kad nepieciešams, var aizvietot klavierskolotāju. Bez klavierēm te var apgūt arī vijoļspēli, pūšamos instrumentus, akordeonu. Piedāvājums ir, lai tikai būtu audzēkņi, ar nelielām bažām balsī bilst skolotāja. "To, kas vēlas profesionāli apgūt mūziku, vairs nav tik daudz kā agrāk. Ne visi gatavi pēc stundām vispārizglītojošajā skolā ne vienu vien stundu vēl pavadīt mūzikas skolā. Arī daļa vecāku no savas puses atbalsta – sak, nav ko mocīties, un tā ne viens vien spējīgs audzēknis atmet tam visam ar roku. Tāpēc paldies tiem vecākiem, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai bērns iegūtu arī muzikālo izglītību." Jo bez mūzikas skolām nebūtu domājama koru un orķestru kultūra, kas Latvijā ir augstā līmenī. Arī nelielajā Baltinavas Mūzikas skolā līdz šim ir bijis savs pūtēju orķestris. Kā būs nākotnē, grūti ko teikt.
To pašu varot attiecināt uz vidusskolas jaukto kori – diez vai to izdosies sapulcināt nākamajā mācību gadā, jo viss jau atkarīgs no audzēkņiem. Šogad puišu kodolu veidojuši devītās klases brašie dziedātāji. Nu pēc pamatskolas beigšanas daļa no viņiem izvēlējušies mācības turpināt kur citur, un viņiem aizstājējus būs grūti atrast. Žēl arī, ka šogad izkrita Dziesmu svētki, jo baltinavieši bija ieguldījuši lielu darbu, lai tajos piedalītos.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 16. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!