4. novembrī ciklu atklās ar britu komponista Marka Entonija Tērnidža (Mark-Anthony Turnage) operu Anna Nikola (2011).
Annas Nikolas Smitas nāve 2007. gada februārī Amerikas medijos aizņēma vairāk telpas nekā visu pārējo valstu ziņas kopā ņemtas, piekāpjoties vienīgi karam Irākā. No vientuļas māmiņas Teksasā Anna Nikola sākumā kļuva par Playboy žurnāla gada modeli, bet vēl plašāku uzmanību piesaistīja, apprecot astoņdesmit deviņus gadus veco naftas magnātu Dž. Hovardu Māršalu. Viņu var uzskatīt par mūsdienu slavas ikonu un par to arī ir šī opera, kuru pats komponists sauc par komēdiju, bet libreta autors Ričards Tomass (Richard Thomas) - par jautru traģēdiju. Kādā intervijā viņi atzīst, ka pirmizrādes vakarā tos pie Londonas Karaliskās operas durvīm jau gaidījis izsaukts taksis - ja pirmajās piecās minūtēs zālē netiktu dzirdami smiekli, viņi atzītu savu sakāvi un opernamu steigšus pamestu. Smiekli tomēr bija, tāpēc LULU veidotāji iesaka taksi izsaukt tikai priekšnesuma beigās. Taču autoru mērķis ir bijis ne jau klaji izsmiet šo pievilcīgo meiteni, bet gan mēģināt viņu saprast, ko ar godīgu iejūtību dara arī holandiešu soliste Eva Marija Vestbruka (Eva-Maria Westbroek) pat tad, ja nākas dziedāt ar dažiem kilogramiem lieko krūšu. Bet vēl daudz kā cita interesanta par šo darbu skatītāji uzzinās mūzikas žurnālista Oresta Silabrieža ievadlekcijā, kuru varēs noklausīties pirms operas demonstrējuma.
Cikla turpinājumā 11. novembrī LULU piedāvā noskatīties jau drīz pēc tās iznākšanas kulta statusu izpelnījušos filmu Koyaanisqatsi ar Filipa Glāsa mūziku (1982). Tā kā tā nav ne opera, ne balets, tad LULU programmā to var uzskatīt par tādu kā īpašo viesi. Koyaanisqatsi hopi (jūtu-acteku) valodā nozīmē ''dzīve bez līdzsvara''; tā ir pirmā no režisora Godfrija Redžo (Godfrey Reggio), operatora Rona Frika (Ron Fricke) un komponista Filipa Glāsa (Philip Glass) kopīgi veidotās Quatsi triloģijas filmām, kurā autori bez vārdiem, tikai ar mūzikas un attēlu palīdzību, vēsta par cilvēka, dabas un tehnoloģiju konfliktu mūsdienu industriālajā pasaulē. To vērot uz lielā ekrāna ir iespaidīga pieredze, kas aizved meditatīvā ceļojumā, atļaujot katram domāt pašam par filmas vēstījumu un pieņemt pret to savu attieksmi. Par filmas un īpaši jau mūzikas tapšanu vairāk pastāstīs muzikoloģe Baiba Kurpniece.
Bet rudens sezonas noslēgumā 25. novembrī kāds gluži grandiozs darbs no Ņujorkas Metropoles operas, kuras vēsturē tas ir viens no visu laiku dārgākajiem iestudējumiem - ķīniešu komponista Taņa Duņa (Tan Dun) opera Pirmais imperators (2011). Tas ir stāsts par Ķīnas pirmo imperatoru Cjiņu Ši Huanu, kurš 3. gs.p.m.ē. ar varu apvieno septiņas provinces vienotā valstī un sāk būvēt Lielo Ķīnas mūri, bet sapņo par mūziku - himnu, bez kuras nav iedomājama neviena impērija.
Kopš astoņdesmito gadu beigām Ņujorkā dzīvojošais komponists paveic ko līdzīgu leģendārajam valdniekam - šajā episkajā priekšnesumā viņš apvieno Rietumu un Austrumu mūzikas tradīcijas, paziņojot, ka ''opera vairs nepiederēs Rietumiem, tāpat kā tā vairs nepieder Itālijai''. Līdzās orķestrim, to izpilda arī uz skatuves izvietots vērienīgs ansamblis ar ķīniešu tradicionālajiem instrumentiem, gigantiskiem zvaniem, keramikas podiem un pat akmeņiem. Pateicoties dinamiskam kameras darbam, tam visam varēs labi sekot līdzi šajā izrādē. Tās režisors Džans Imou (Zhang Yimou), bet galvenajā lomā - operas tenoru ''imperators'' Plasido Domingo (Placido Domingo), kura karjerā šī ir pirmā paša dziedoņa radītā loma, savukārt Princese - valdzinošā Elizabete Futrāla (Elizabeth Futral). Savukārt no Latvijas puses izcilo komandu papildinās muzikologs Boriss Avramecs.