"Ārprāts, tava balss pie mums ir atnākusi. Ārprāts, tava sirds to krūzi saplēsusi…" – sintezatora ievadtembriem, kas izklausījās pēc nodevīgi slāpstoša motora, sekoja šie Gvido izdziedātie vārdi, un iespaids bija graujošs, jo nekas tāds vēl nebija dzirdēts. Ārprāc! Revolūcija daudzu tā laika jauniešu smadzenēs bija atnākusi. Pēc tam jau sekoja mešanās zem lavīnas, klausoties ierakstus, krāsojot matus, durot spraužamadatas, skatoties Jura Podnieka Vai viegli būt jaunam?, kur gan panki neesot bijuši īsti, bet filmas vajadzībām saģērbti un sakrāsoti. Īstie avoti nebija tālu jāmeklē, un drīz, pa Krišjāņa Barona ielu ejot, šī raibi skrandainā Ārprāc četrotne nāca pretī, un es trīcēju no lepnuma, ka mans labākais draugs viņus labi pazīst, sarokojas un pat pa jokam izkaujas. Krāmu ielas 4 pagrabā redzēju arī pirmo koncertu, un tad jau šī grupa ar Gvido Vasiļjevu priekšgalā sāka parādīties arī žurnālos un televīzijā, pēc aizlieguma nomainot nosaukumu uz Zig-Zag. Kā vēlāk izrādījās, Gvido ar pankroku "aplipinājis" vecākais brālis Igors, tas pats Vai viegli būt jaunam? redzamais jaunais režisors amatieris, kurš bija pašas, iespējams, pirmās latviešu pankgrupas Jūras Mēsli (Dzelzs Ceļš) bundzinieks un sākotnēji arī dziedātājs.
Pirms Gvido atstāja grupu Zig-Zag, tā paspēja ierakstīt divus albumus Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir normālas (1987) un Zig-Zag (1988), bet tie netika oficiāli izdoti līdz pat 2013. gadam, kad tos dubultalbumā laida klajā Naba Music. Tam par godu notika vienīgā Gvido uzstāšanās Nabaklab atkal kopā ar savu pirmo grupu, kas viņu padarīja par leģendu – pirmo plaši pazīstamo, intervēto, pielūgto cilvēku ar panka tēlu. No Zig-Zag postpankroka un jaunā viļņa ar avangarda pieskaņu Gvido jaunizveidotā grupa Linga (nomainot arī uzvārdu no Vasiļjeva uz Lingu) devās hārdroka virzienā, līdzīgi kā Billijs Aidols, līderim saglabājot un kultivējot savu panka tēlu, kas spēja apburt un iedvesmot arī nākamās paaudzes. Linga centās izpeldēt arī plašākos ūdeņos, deviņdesmito gadu sākumā dodoties ierakstīt albumu Vācijā tajā pašā studijā (Principal Studios), kur jau slavenie HBlockx, bet tam nelīdzēja arī brāļa Igora veidotie lieliskie klipi, un grupa Linga palika tepat mājās.
Abi brāļi Lingas veiksmīgi ilgus gadus darbojušies televīzijas biznesā, izveidojot populārus kanālus, kur visu diennakti rāda latviešu mūzikas video. Par grupas Linga slavenāko dziesmu kļuva Krodziņš, kas lieku reizi atgādina seno patiesību, ka pret rītu krogā visi – zinātnieki, panki un biznesmeņi – kļūst vienādi. Pirmajai fanu paaudzei pieaugot, Gvido ar savu grupu Linga iekaroja arvien lielākas auditorijas, daudz koncertējot, izdodot albumus un arī vairākas izlases, jo cilvēki arvien gribēja dzirdēt pašas pirmās Lingas dziesmas, ar kurām auguši un veidojušies – Nāc dejot, Spēle, Atdodies man, Nāc man līdz un vienīgā no ZigZag uz Lingu līdzi paņemtā Signe melo. Šīs dziesmas oriģinālierakstā dzirdamo basģitāras partiju iespēlējis Edmunds Trops – Zig-Zag pirmā sastāva dalībnieks, kurš atstāja šo pasauli pirms diviem gadiem. Pagājušogad aizgāja arī Gvido cīņubiedrs no grupas Linga – Edgars Ķauķis. Nu viņiem, gada sākumā vēl paspējis nospēlēt savu piecdesmit un grupas trīsdesmit gadu jubilejas koncertu, pievienojies arī Gvido, kura balss savulaik bija dzirdama ne vien dziesmās, bet arī lasot ziņas Latvijas Radio.
Publiskā atvadīšanās no mūziķa notiks 26. decembrī no plkst. 11 līdz 16 bufetes picērijas Ansamblis āra nojumē Rīgā, Robežu ielā 38.