Jauniestudējumu Adriāna Lekuvrēra veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Andris Veismanis, režisors Vensāns Busārs, scenogrāfs Vensāns Lemērs, kostīmu māksliniece Klāra Pelufo Valentīni, gaismu mākslinieks Nikolā Žilī un videomākslinieks Nikolā Irtevāns. Titullomā – Tatjana Trenogina vai Jūlija Vasiļjeva, Mauricio jeb Saksijas Morica lomā – Raimonds Bramanis vai Artjoms Safronovs, Bujonas hercogienes lomā – Karmena Topčiu vai Irma Pavāre, Mišonnē lomā – Rinalds Kandalincevs vai Jānis Apeinis.
Pateicoties meistarīgajai un izsmalcinātajai mūzikai, kas turpina itāļu verisma operas tradīciju, šī melodrāma par mīlestību un greizsirdību uz krāšņā vēsturisko notikumu fona dzīvo uz daudzām skatuvēm. Radošās komandas interpretācijā savīsies operā atainotais laikmets (XVIII gadsimta sākums), operas tapšanas laiks (XIX/XX gadsimta mija) un mūsdienas. Būtiska nozīme atvēlēta teātrim kā īpašai kopienai, kas cauri laikiem apvieno visus iesaistītos.
Operas galvenās varones prototips ir Comédie-Française zvaigzne Adrienna Lekuvrēra (1692–1730), kura slavu ieguva ar savu vienkāršību un patiesīgumu. Kaislīgs mīlas romāns saistīja aktrisi ar Kurzemes hercoga godu iekārojušo Saksijas Moricu, kuru savukārt bija iemīlējusi Bujonas hercogiene. Mīlas trijstūris ir kļuvis par Ežēna Skriba un Ernesta Leguvē lugas un Frančesko Čileas operas iedvesmas avotu. Frančesko Čileas operas Adriāna Lekuvrēra pirmizrāde notika 1902. gadā Milānā. Latvijas Nacionālajā operā šis būs trešais iestudējums. Mārtiņš Ozoliņš to veido bez nošu materiāla kupīrām.
Vensānu Busāru Latvijā iepazinām pirms četriem gadiem kā Fransisa Pulenka operas Karmelīšu dialogi augstu novērtētā iestudējuma režisoru.
Režisoru dziļi uzrunājušas arī šīs operas pirmā Rīgas iestudējuma (1936) lomu atveidotāju Mildas Brehmanes-Štengeles un Marisa Vētras spilgtās fotogrāfijas, tāpēc jauniestudējuma scenogrāfijā ienākušas opermākslinieku portretu fotokolāžas, kas raksturo paaudžu pārmantojamību. "Teātris nav tikai ēka. Tas dzīvo, pateicoties māksliniekiem, kuri tajā strādā, dzīvo, elpo."
Titulloma uzticēta LNOB soprāniem Tatjanai Trenoginai un Jūlijai Vasiļjevai. Pirmā ir priecīga, ka varēs dziedāt savu sapņu lomu un ka komponists Adriānu raksturojis tik krāsaini, ka atliek sekot mūzikai. Savukārt Jūlija Vasiļjeva neslēpj, ka sākotnēji šī nav bijusi viņas sapņu loma un pat licies: puņķi cukurā. "Sākot strādāt ar jaunu lomu, vispirms cenšos izveidot sava varoņa psiholoģisko portretu. Adriānas vadlīnija ir uzticība. Viņa ir uzticīga ne tikai mīlestībā, bet arī uz skatuves. Viņa ir aktrise, kura prot ļauties, un tas man no viņas ir jāiemācās. Otrs ļoti svarīgs aspekts ir patiesība. Patiesība kā pretstats dekoratīvajam, skaistajam. Ne vienmēr patiesība ir acīm un ausīm baudāma, bet, lai tā uzplauktu, ir jāgriež ar nazi."
"Tā drīzāk ir romantiska drāma, nevis patiess stāsts par vēsturisko personu Adriennu, kuras dzīve nebūt nav bijusi tik aizraujoša. Man patīk, ka īstais aktrises tēls sāk kļūt par tādu kā mītu. Dzīvē Adrienna bija diezgan noslēpumaina, pat viņas nāve bija tik neskaidra, ka tā ir pavērusi durvis dažādām interpretācijām," režisors stāsta savu koncepciju par operas vēstījumu.
Sarunas pirms pirmizrādēm par operu Adriāna Lekuvrēra notiks Jaunajā zālē 5. jūnijā plkst. 18.30. Programmā – operas vēsturnieka Mikus Čežes audiovizuālā lekcija Iekarotā Lekuvrēra un iekārotā Kurzeme, Lienes Jakovļevas saruna ar režisoru Vensānu Busāru un iestudējuma solistiem, kā arī muzikāli priekšnesumi.