Katru vasaru kopš 1990. gada Itālijas ziemeļos notiek Ravennas festivāls, kas ir viens no interesantākajiem starpžanru forumiem Eiropā, un kā festivāla sezonas noslēdzošais akords tradicionāli tiek piedāvāta Rudens triloģija Ravennas skaistajā Aligjēri teātrī. Gadu gaitā šis īpašais rudens notikumu cikls ir bijis veltīts visdažādākajiem autoriem un tēmām – gan populārākajiem operu komponistiem, gan Ravennas simbolam Dantem Aligjēri, gan Vīnes operetei.
Pagājušā gada nogalē Rudens triloģijā Aligjēri teātrī skanēja itāļu opera Luidži Kerubīni jauniešu orķestra un maestro Rikardo Muti interpretācijā – Vinčenco Bellīni Norma, Džuzepes Verdi Nabuko un Verdi galā koncerts. Šoreiz uzmanības centrā bija XVII gadsimta repertuārs. Divus jauniestudējumus, kuros bija dzirdams izcilais baroka ansamblis Accademia Bizantina, bija sagatavojis diriģents Otāvio Dantone un režisors Pjērs Luidži Pici: Klaudio Monteverdi opera Ulisa atgriešanās dzimtenē (15. un 18. novembrī) un izrāde, kurā tika savienoti divi Henrija Pērsela darbi – Oda Svētajai Cecīlijai (Esi sveicināta, Svētā Cecīlija!) un opera Didona un Enejs (16. un 19. novembrī). Koncertu sniedza poļu kontrtenors Jakubs Juzefs Orliņskis un Itālijas senās mūzikas ansamblis Il Pomo d’Oro (17. novembrī).
Mūsu laika utopija
Ravennas festivāla programma vienmēr ir rūpīgi un inteliģenti veidota – tas ir raksturīgi gan galvenajam vasaras cēlienam, gan rudens akordam. Klejojoši varoņi miera meklējumos – tā tiek formulēta šīs Rudens triloģijas tēma. Šie varoņi ir Enejs un Uliss (Odisejs), viņiem līdzās ir bezbailīgās Didona un Penelope, kuras arī meklē mieru, ko var sniegt tikai mīlestība. "Opera vienmēr ir staigājusi pa mītu takām, un šoreiz Rudens triloģija aizved skatītājus ceļojumā pie bel canto saknēm un operas pirmsākumiem," teikts izrāžu programmiņā. "Enejs un Uliss neapšaubāmi ir heroiskas figūras – viņi ir ienaidnieki, kuri ir Trojas kara pretējās pusēs, bet viņi abi ilgojas pēc miera. Iespējams, tā ir utopija, kas ir ļoti svarīga mūsu nemierīgajā laikā," piebilst jauniestudējumu diriģents Otāvio Dantone.
Triloģijas notikumi dod iespēju dzirdēt lielisku orķestri, iepazīt jaunus solistus un redzēt režijas granda Pjēra Luidži Pici darbu. 1983. gadā Ravennā dibinātajam kolektīvam Accademia Bizantina ir nevainojama reputācija visā pasaulē. Baroka laikmeta izteiksmes kodu eksperts – diriģents, ērģelnieks un klavesīnists Otāvio Dantone – ar ansambli sadarbojas kopš 1989. gada. Jau 28 gadus viņš ir orķestra muzikālais vadītājs. Accademia Bizantina sniegumā tiek ievērots talanta, tehnikas, meistarības, augstas interpretācijas kultūras, intuīcijas un stilistiskās precizitātes līdzsvars.
Režisors Pjērs Luidži Pici ir ievērojama personība Itālijas un pasaules kultūrā – viņam ir 94 gadi, bet viņš joprojām ir enerģijas un iedvesmas pilns un strādā nepārtraukti. Pēc Monteverdi un Pērsela iestudējumiem Ravennā mākslinieka tuvākajos plānos ir Džoakīno Rosīni Seviljas bārddzinis Parmas Teatro Regio (2025. gada martā) un Gaetāno Doniceti Anna Boleina Venēcijas teātrī La Fenice (2025. gada martā un aprīlī). Pjēra Luidži Pici starptautiskā karjera sākās 1951. gadā, kad viņam bija 20 gadu. Vispirms viņš pievērsās scenogrāfijai un kostīmu mākslai un ir radījis simtiem darbu sadarbībā ar daudziem nozīmīgiem režisoriem. Īpaši auglīga un ilgstoša partnerība saistīja Pjēru Luidži Pici ar Džordžo De Lullo un viņa teātra kompāniju Compagnia dei Giovani, kā arī ar Luku Ronkoni. Ar drāmas un mūzikas teātra režiju Pjērs Luidži Pici nodarbojas kopš 1977. gada. Viņš ir pazīstams arī kā XVIII gadsimta glezniecības darbu kolekcionārs un izstāžu kurators.
Režisors un mākslinieks Pjērs Luidži Pici savos 94 gados ir iedvesmas un darba spara pilns. Foto – Jegors Jerohomovičs
Pjērs Luidži Pici pats rada savu izrāžu scenogrāfiju un kostīmus. Apgarots lakonisms caurstrāvo abas rudenī Ravennā tapušās izrādes. Šos iestudējumus savstarpēji saista kopīga scenogrāfija, ko mākslinieks ir iecerējis kā atmiņu vietu un kultūras telpu. "Es strādāju, izmantojot reducēšanas metodi, un šis paņēmiens man ļauj nokļūt līdz operas būtībai, līdz stāstījuma kodolam. Monteverdi operā Ulisa atgriešanās dzimtenē uz skatuves uzreiz ir redzamas Penelopes stelles – tā ir zīme, kas liek domāt par viņas ilgo, mokošo gaidīšanu. Savukārt Pērsela operā Didona un Enejs emocionālais klimats ir diametrāli pretējs: darbība risinās skolā, kurā valda audzēkņu enerģija un vitalitāte, muzicēšanas prieks un improvizācijas spontanitāte (tā ir atsauce uz Pērsela operas pirmo zināmo iestudējumu, kas noticis 1689. gadā Čelsijas meiteņu internātskolā – J. J.). Abu operu saknes ir meklējamas mītā, tajās ir aplūkotas tēmas un situācijas un sastopami personāži, kas ir plaši izplatīti mūsu vēsturē un kultūrā. Gan Uliss, gan Enejs, bēgot no Trojas kara, ir spiesti gadiem ilgi klīst svešās zemēs un starp svešiem cilvēkiem, pirms viņi sasniedz galamērķi. Tieši šis ilgais ceļojums, pārbaudījumi, grūtības un cīņa piešķir vērtību viņu sasniegumiem un mieram, ko viņi atradīs," saka režisors.
Poētiskais vārds
Nav pārspīlējums teikt, ka galveno lomu abās izrādēs spēlē orķestris Accademia Bizantina, kura skanējums apbur ar krāsainību un skaidrību. Maestro Otāvio Dantone rada ļoti interesantu diptihu, pirmajā vakarā atskaņojot Monteverdi, nākamajā – Pērselu. Abas operas šķir gandrīz pusgadsimts: Ulisa atgriešanās dzimtenē pirmizrāde notika 1640. gadā Venēcijā, Didonas un Eneja pirmizrāde – 1689. gadā Londonā. Otāvio Dantone ļauj sajust gan laika un stila atšķirības, gan kopīgo abos skatuves darbos.
Operā Ulisa atgriešanās dzimtenē dievu iejaukšanās cilvēku darīšanās un attiecību noskaidrošanā šķiet loģiska un pamatota. Foto – Dzani un Kazadio
"Kad Pērsels rakstīja Didonu un Eneju, Anglijā nebija operas tradīciju, kādas bija izveidojušās Itālijā un zināmā mērā Francijā. Tāpēc Pērselam par stilistisku atskaites punktu, visticamāk, kalpojusi XVII gadsimta itāļu mūzika – gan tā laika jaunais mūzikas teātris, gan sena madrigālu prakse. Nevaru būt drošs, vai viņš domāja konkrēti par Monteverdi mūziku, kas jau bija diezgan tālu no viņa, bet noteikti viņam prātā bija komponisti Frančesko Kavalli un Džakomo Karisimi," stāsta Otāvio Dantone. "Vēl viens kopsaucējs neizbēgami ir ars retorica. Monteverdi ietekme uz Pērselu ir acīmredzama, ja aplūkojam teksta un mūzikas attiecības Didonā un Enejā un Feju karalienē. Poētiskā vārda kā muzikālās retorikas iedvesmas avota nozīmīgums ir skaidrs un nenoliedzams gan Monteverdi, gan Pērselam. Izpildītājiem vienmēr iesaku saglabāt tekstu un tā pasniegšanas skaidrību dziedājuma centrā. Tas ir vistiešākais un vispiemērotākais veids, kā nonākt līdz patiesībai tēlos," uzskata diriģents.
Ar šo uzdevumu solisti tiek galā brīnišķīgi, vairākums piedalās gan Monteverdi, gan Pērsela operas izrādē: piemēram, baritons Mauro Bordžoni ir gan Uliss, gan Enejs, kontralts Delfīna Galū ir Penelope (Ulisa atgriešanās dzimtenē) un burve (Didona un Enejs), soprāns Arianna Venditelli – Minerva (Ulisa atgriešanās dzimtenē) un arī Didona. Abos iestudējumos vokāli un aktieriski izteiksmīgi sevi pierāda soprāni Šarlote Baudena, Kjara Nikastro un Paola Valentīna Molināri, kontralts Kandida Gvida, tenors Žiga Čopi, kā arī basi Džanluka Margēri un Federiko Domeniko Eraldo Saki. Gan Monteverdi, gan Pērsela darbu tekstu viņi pasniedz tā, ka viss ir saprotams bez tulkojuma.
Svētku diena skolā
Operā Ulisa atgriešanās dzimtenē dievu iejaukšanās cilvēku darīšanās un attiecību noskaidrošanā šķiet loģiska – vai tas būtu dusmīgais Neptūns, nomierinošais Jupiters vai izpalīdzīgā Minerva. Varoņi ir kolorīti un ticami. "Šāda attieksme mūsdienās var šķist anahroniska, taču es nedomāju, ka klasikas aktualizēšana ir kaut kas tāds, ko ir jācenšas panākt par katru cenu: dažkārt tā ir dabiska, gandrīz neizbēgama, taču tai ir jānāk no skatītājiem, no viņu "konfrontācijas" ar operu uz skatuves. Galu galā opera allaž runā pati par sevi. Mēs nedrīkstam uzspiest tās interpretāciju, jo opera ir vērtīga, kāda tā ir, nevis kādu mēs vēlamies to redzēt. Skatītāju ziņā ir pašiem domāt par operu un izlemt, vai tā viņiem ir vērta," skaidro režisors Pjērs Luidži Pici.
Baritons Mauro Bordžoni atveido titullomu gan Monteverdi, gan Pērsela operā: Ravennas festivālā Rudens triloģijā viņš ir gan Uliss, gan Enejs (attēlā). Foto – Dzani un Kazadio
Pērsela vakars sagādā pārsteigumu – izrādes pilnais nosaukums ir Didona un Enejs Svētās Cecīlijas dienā. Kā jau minēts, Pērsela operu papildina, precīzāk – ieskauj, Oda Svētajai Cecīlijai, kas sacerēta par godu mūzikas aizbildnei. "Man patīk iedomāties, ka odu dzied mūzikas skolas jaunietes. Lai godinātu Svēto Cecīliju un mūzikas spēku, viņas spontāni nolemj izpildīt operu, kas vēsta par Kartāgas valdnieces Didonas un Trojas varoņa Eneja skumjo mīlas stāstu. Opera tika komponēta Čelsijas internātskolas jaunietēm. Atmosfēra izrādē ir dzīvespriecīga kā skolā svētku dienā – Svētās Cecīlijas dienā 22. novembrī. Šeit valda teātra, spēles un izklaides prieks, patiesība un iztēle savijas. Maģija un viltība tiek uztvertas kā dabiski rotaļīga teātra mehānisma elementi," pārdomās dalās režisors.
Odas sākums iestudējumā tiek izmantots kā prologs, savukārt pārējās odas daļas skan jau pēc Didonas un Eneja traģiskajām beigām, tādējādi operu ierāmē Pērsela veltījums mūzikas mākslai, balsīm un instrumentiem (pirmo reizi oda tika atskaņota Londonā Svētās Cecīlijas svētkos 1692. gada 22. novembrī). Didona un Enejs Svētās Cecīlijas dienā ir emocionāla un gaiša izrāde, kurā orķestris Accademia Bizantina panāk ļoti siltu skanējumu.
Ceļinieka grācija
Ravennas festivāla Rudens triloģijā eleganti iekļaujas arī operzvaigznes – kontrtenora Jakuba Juzefa Orliņska – un senās mūzikas ansambļa Il Pomo d’Oro koncertizrāde Beyond, kas ir veltīta XVII gadsimta mūzikai (programmas pamatā ir 2023. gadā izdotais albums Beyond, kura saturu ir palīdzējis sakārtot muzikologs un pētnieks Jannis Fransuā). Koncertā nav paužu, un skaņdarbi smalki pārplūst viens otrā – tie ir gan zināmi, gan pavisam nezināmi. Pārstāvēto komponistu vidū ir Klaudio Monteverdi, Bjadžo Marīni, Džūlio Kačīni, Džirolamo Freskobaldi, Johans Kaspars Kerls, Barbara Stroci, Frančesko Kavalli, Karlo Pallavičīno, Džovanni Čezāre Neti, Antonio Sartorio, Ādams Jažembskis un Sebastjāno Moratelli.
"Šī mūzika rezonē ārpus sava laika. Tā joprojām ir aktuāla, dzīva, dinamiska, aizkustinoša, saistoša un izklaidējoša," agrīnā baroka repertuāra izvēli pamato Jakubs Juzefs Orliņskis. Viņš ir ļoti artistisks mākslinieks, kura koncerti ir teatrāli piesātināti. Programmas fundaments ir dziedātāja un desmit orķestra mūziķu mijiedarbība – viņi ir draugi un partneri, kuri ideāli jūt cits citu, tāpēc rodas teju improvizācijas efekts.
Kontrtenora Jakuba Juzefa Orliņska – un senās mūzikas ansambļa Il Pomo d’Oro koncertizrāde Beyond ir veltīta XVII gadsimta mūzikai. Foto – Dzani un Kazadio
Jakubs Juzefs Orliņskis, kuru šā gada pavasarī dzirdējām Rīgā kamermūzikas programmā klavieru pavadījumā, koncertu izdzīvo kā pilnvērtīgu izrādi – viņa acis deg, viņš izstaro jaunības enerģiju un gaismu. Viņa balss skan arvien labāk, dziedātājs turpina attīstīt savu vokālo tehniku. Šajā mūzikā solists ir romantisks varonis, ceļinieks meklējumos, viņa dvēsele ir melanholijas un skumju pilna – skanot šim ciklam, viņš piedzīvo iekšējās pārvērtības. Jakubs Juzefs Orliņskis, kurš ir pazīstams arī kā breika dejotājs, ir graciozs un veikls – viņš jūt katru skatuves centimetru un izpilda plastiskus trikus, kas paspilgtina varoņa cīņu ar savu ēnu un tumšajiem spēkiem sevī.
Programma Beyond ir gaumīgs klasiskās mūzikas šovs, kas ir uzlādēts ar izpildītāju talantu, turklāt programmā dominē jaunatklātas baroka pērles, nevis vispopulārākās ārijas. Šis ir tas gadījums, kad nopietna akadēmiskā māksla patiešām var piesaistīt jaunu auditoriju – nekas netiek vienkāršots, bet tiek pasniegts pievilcīgi, ar neviltotu iedvesmu un degsmi. Publika gavilē, jo citādi reaģēt nav iespējams.
Aizraujošais ceļojums baroka mūzikas pasaulē Aligjēri teātrī Ravennā turpināsies 2025. gada 17. un 19. janvārī, kad notiks Georga Frīdriha Hendeļa operas Jūlijs Cēzars pirmizrāde, ko iestudēs diriģents Otāvio Dantone un režisore Kjara Muti. Spēlēs orķestris Accademia Bizantina, titullomā iejutīsies kontrtenors Rafaēle Pe.
Informācija: ravennafestival.org, teatroalighieri.org