"Dziesma tapa pagājušajā gadā – kā rudens un ziemas sentiments, taču vienlaikus tā ir metafora cilvēciskajām attiecībām, jo ticu, ka mums katram dzīvē ir kāds, kuru gaidīt – piemēram, cilvēku, kurš atgriezīsies no citām zemēm, vai vienkārši mīļu cilvēku. Tāpēc ceru, ka ikviens klausītājs šajā alegorijā sadzirdēs sev domāto vēstījumu. Ar šo dziesmu atkal aktivizējam Triānas parku un gatavojamies vasaras sezonas koncertiem. Domāju, ka arī vasarā varēsim dziedāt šo dziesmu, jo, kā zināms, vasara vienmēr beidzas ar rudeni, un tad jau rudens atkal gaidīs ziemu," viņa piebilst. Turklāt ar dziesmu Es gaidu ziemu Triānas parks turpina iet iesākto ceļu, kuru aizsāka ar iepriekšējām dziesmām – piemēram, Mālos pelēkos, kura klausītājos izraisīja daudz sentimentālu emociju," Agnese piebilst.
Dziesmas videoklips tapis Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcā, kas ir viena no vecākajām baznīcām Zemgalē un kultūrvēstures piemineklis. "Man ir ļoti liels prieks, ka varējām filmēt tieši šeit, un saku īpašu paldies arī videoklipā redzamajiem cilvēkiem, kuri ikdienā aktīvi iesaistās Jelgavas novada kultūras norisēs. Ar šo klipu vēlamies parādīt arī gadskārtu un gadu ritējumu, arī gaidīšanas prieku. Mums ļoti paveicās, ka klipu paguvām nofilmēt pagājušajā rudenī, kas bija ļoti skaists, un piedod klipam īpašu gaisotni, rudens ir man mīļākais gadalaiks," stāsta Agnese, atzīstot: "Man pašai videoklipu veidošana ir pārvērtusies par simbolisku komunikāciju, lai es labāk varētu uzsvērt to, kas tiek vēstīts dziesmā."
Pie dziesmas ieraksta un aranžijas strādājis Kristaps Ērglis un Agneses kolēģi no Triānas parka, savukārt videoklipa filmēšanā Agnese sadarbojās ar savu ilggadīgo cīņubiedru Ivaru Burtnieku: "Ar viņu savulaik mūzikas ierakstu gada balvā Zelta mikrofons saņēmām balvu nominācijā Gada labākais videoklips, un arī pie šī klipa režijas strādājām kopā."