Hammond ērģeles, ko sāka ražot 1935. gadā, sākotnēji bija domātas kā kompaktāks un lētāks instruments iebūvēto baznīcas ērģeļu vietā, bet laika gaitā tas ir kļuvis par ikonisku instrumentu arī džezā un blūzā, soulmūzikā un rokā. Šo ērģeļu skaņa ir nekļūdīgi atpazīstama un bagātinājusi neskaitāmus ierakstus, kas ir kļuvuši par klasiku, un tās joprojām tiek izmantotas arī kā koncertinstruments. 2. decembrī Liepājas klubā Fontaine Palace savā Eiropas turnejā pirmo reizi Latvijā uzstāsies austrāliešu mākslinieks Lečijs Dolijs, kurš savu muzikālo izpausmju dēļ visai pamatoti tiek dēvēts par "Hammond ērģeļu Džimiju Hendriksu", jo viņš savos koncertos arī dzied. Lečijs Dolijs ir uzstājies vairāk nekā 20 valstīs un nospēlējis vairāk nekā 500 koncertu.
Liepājā, kā arī Kauņā un Klaipēdā austrāliešu mūziķim un viņa pavadošajam sastāvam ar savu grupu pievienosies jau ilgus gadus Latvijā dzīvojošais dāņu mūziķis, uzņēmējs un kluba Fontaine Palace saimnieks Luijs Fonteins, kura koncerti arī ir vienmēr aizraujoši rokmūzikas šovi.
Man izdevās sazvanīt Lečiju Doliju, kad viņš tikko bija atceļojis no savas tālās mājvietas uz Eiropu un tuvojās Bjalistokai Polijā, kur notika pirmais pilnībā izpārdotais turnejas koncerts.
Kāds bija jūsu ceļš līdz Hammond ērģelēm, pirms tās atklājāt un sākāt spēlēt?
Es sāku ar klavierēm, kas mums bija mājās. Mammas draugs bija blūza ģitārists, un tādējādi es tiku pie veciem blūza ierakstiem, tos daudz klausījos un mācījos spēlēt klavieres. Vēlāk, kad sāku spēlēt dažādās grupās, citi mūziķi man pastāstīja par tādu brīnumu kā Hammond ērģeles. Es pastiprināti sāku tās izzināt, klausoties izcilākos šī instrumenta spēles paraugus, līdz piecpadsmit gadu vecumā pirmo reizi tiku tās paspēlēt: šis instruments mani tā apbūra ar skaņas jaudu un visām tik dzīvajām kliedzošajām un burbuļojošajām skaņām, ka sapratu, ko par visu vairāk vēlos spēlēt, jo tā iespējas ne tuvu nevarēja salīdzināt ar to, ko pirms tam biju darījis ar klavierēm.
Sameklēt un nopirkt instrumentu ir iespējams – tagad ir arī mazāki instrumenti, kas skan labi, bet ar visu lielo Lesley skaļruni arī var atrast, ja grib, pat par spīti tam, ka agrāk bija jāmeklē sludinājumos avīzēs un jāstaigā pa second hand veikaliem – pirmsinterneta laikmetā, kad vēl nebija eBay, kurā var atrast un nopirkt jebko.
Kā pats komentēsiet to, ka jūs dēvē par Džimiju Hendriksu pie Hammond ērģelēm? Tas daudzviet parādās, jo, protams, vienmēr piesaista uzmanību.
Es spēlēju vēl vienu instrumentu – klavinetu (whammy clav jeb clavinet), kas man parasti ir novietots virs Hammond ērģelēm. Tas ir sešdesmitajos gados Vācijā radīts stīgu instruments ar taustiņiem un stīgu stiepējstieni augšā, kas dod iespēju izvilināt no tā jebkādas skaņas, ko ir vai varētu būt darījis ar elektrisko ģitāru Džimijs Hendrikss. Tomēr domāju, ka šis salīdzinājums ir nācis no manas izteiksmīgās uzvedības un ķermeņa valodas koncertos – mūzikas, jo īpaši psihodēlisku skaņu, spēlēšana mani tā uzkurina, ka es tai dzīvoju līdzi un nododos pilnībā, sasniedzot kaut ko līdzīgu transa stāvoklim. No malas var šķist, ka esmu kaut kur pavisam aizlidojis un instruments paliek kā mana vienīgā sasaiste ar zemi, bet tā ir tik cieša, ka es, protams, atgriežos gandarījuma pilns ik reizi, kad tas izdodas.
Džeza klasika ir spēlēt basu ar kājām vai ar kreiso roku Hammond augšā novietotu basa sintezatoru (kā to darīja arī Rejs Manzareks no The Doors), kā savulaik jaunībā esmu spēlējis džeza grupās, un tas man ļoti patīk, bet savu priekšnesumu dinamikas dēļ – man patīk kārtīgi iztrakoties un izlēkāties, nevis rātni sēdēt uz krēsla – to vairs nedaru. Jūtos brīvāks, ja ar mani spēlē basists.
Pastāstiet, ko spēlēsiet Liepājā?
Koncerta ilgums ir aptuveni deviņdesmit minūšu, un es spēlēju lielākoties savu oriģinālmūziku. Programmā iekļauju tikai pāris citu autoru darbus – kaut ko no Stīva Vinvuda un Džona Lenona dziesmām.
Vai izmantojat Hammond arī tad, kad sacerat mūziku?
Reizēm jā, citreiz komponēju, spēlējot klavinetu, taču visbiežāk – un tas droši vien izklausīsies dīvaini no ērģelnieka – man patīk sacerēt jaunas dziesmas ar basģitāru, jo no tās parasti es sāku būvēt savus darbus, bet ir arī gadījumi, kad man ir radies kāds pants un tas kļūst par pamatu dziesmai. Es nepieturos pie vienas metodes un vienmēr daru, kā sanāk vai kā ērtāk.
LEČIJS DOLIJS
Liepājas klubā Fontaine Palace 2.XII plkst. 21
Biļetes Ticketshop.lv EUR 12