Vispirms – par filmas nosaukumu. Kas tad īsti ir šī noslēpumainā, jaunā "piektā vara"? Pēc filmas veidotāju domām, pirmās četras (likumdevēja vara, izpildvara, tiesu vara, masu mediju vara) sevi acīmredzami diskreditējušas, jo sen jau strādā nevis pilsoņu vai sabiedrības interesēs, bet gan kā propagandas fabrikas jeb mašīnas, lai aizstāvētu to vai citu valstisko – politisko un ideoloģisko – režīmu. Piektā vara, kā ir jāsaprot no filmas, – tā ir t. s. pilsoniskā žurnālistika, pie kuras avangarda pārstāvjiem sevi pieskaita režisora Bila Kondona (Oskars kā Dievu un monstru scenāristam, nominācija par filmu Kinsijs) jaunākās filmas Piektā vara/The Fifth Estate abi centrālie varoņi – faktiski viņi arī ir nu jau vēsturiskā internetresursa WikiLeaks radītāji – Džūljens Asānžs (tēlo angļu aktieris Benedikts Kamberbečs) un viņa tehniskais ģēnijs – vācu hakeris Daniels Domšeits-Bergs (tēlo vācu aktieris Daniels Brīls, populārās filmas Good Bye, Lenin protagonists). Turpinot analoģiju – interneta pasaules Šerloks Holmss, jo Kamberbečs taču ir britu BBC seriāla Sherlock zvaigzne – un viņa palīgs – hakeris Vatsons. Filmas pamatā ir Domšeita-Berga grāmata Inside WikiLeaks, kuru Asānža palīgs un draugs uzrakstīja pēc tam, kad šī abu savienība bija cietusi fiasko – Bergs uzskatīja, ka viņa kompanjons pārkāpis jelkādas morālās robežas, i-netā noplūdinot dokumentus, kas apdraud ne tikai simtiem publiskotajās lietās iesaistīto cilvēku privātumu, bet arī fizisko drošību.
Nedrošā pasaule
Interesanti, ka arī pats Asānžs, kurš jau pusotru gadu slēpjas Ekvadoras vēstniecībā, lai netiktu izdots britu, zviedru un ASV tiesu iestādēm, kas tam izvirzījušas dažādas apsūdzības (no spiegošanas līdz izvarošanai), pēc filmas pirmizrādes nosūtīja galvenās lomas tēlotājam Kamberbečam vēstuli, kurā neapšauba aktieri "kā labu cilvēku", tomēr uzskata filmu par lielu ļaunumu, jo tā kalpojot ASV interesēm – slēpt patiesību no tautas.
Es savukārt šaubos, vai Asānžs filmu ir redzējis, jo tad viņš zinātu, ka filmas autori uz šo nebūt ne viennozīmīgi vērtējamo personu, proti, WikiLeaks galveno ideologu, raugās ar simpātijām. Turklāt tā ir angļu un beļģu kopražojuma filma, kuras visskarbākie kritiķi ir meklējami tieši ASV – gan kinoprofesionāļu vidē, gan žurnālistu starpā –, Asānžs patiešām amerikāņu "tautas acīs" ir iemantojis drīzāk nodevēja, nevis varoņa oreolu (līdzīgs stāsts sanāktu arī par Edvardu Snoudenu, cilvēku, kurš nu ir Amerikas ienaidnieks numur viens).
Uzreiz jāpasaka, ka komerciāli filmai klājas ļoti švaki – tā atpelnījusi knapi piekto daļu no 28 miljonu budžeta. Piektā vara arī no kinematogrāfisko kvalitāšu viedokļa pelna kritiku – otrā plāna personāži ir plakani, darbības dinamika tiek panākta ar banālām titru un html kodu zibsnīšanas metodēm (darbības vietas maiņa ar titra palīdzību gan raksturīga arī Džeimsa Bonda seriālam).
Taču visai šai lēto kinotriku ekspluatācijai ir viens attaisnojums, es pat teiktu – objektīvas dabas: filmas autori ir steigušies izveidot stāstu, kas notiek "šeit un tagad", kamēr Asānžs ir "karstais temats", jo, raugiet, kas notiek reālajā pasaulē – Asānža vikilīka skandālam uz pēdām jau min Snoudena lieta, kura solās būt daudz dramatiskāka. Tas tikai apliecina, cik caurspīdīgā un nedrošā pasaulē mēs – nē, nevis dzīvojam, bet atrodamies. (Vai gadījums ar Angelas Merkeles mobilo telefonu izspiegošanu vēl rada šaubas?)
Haizivis un altruists
Tomēr man filma šķiet interesanta tieši konteksta dēļ – Holivuda par visām varītēm cenšas demonizēt planētas ietekmīgākos cilvēkus – atcerieties, kāds īsti "morālais dzinulis" virza Marku Cukerbergu D. Finčera izcilajā filmā Sociālie tīkli vai Stīvenu Džobsu ne tik izcilajā filmā Džobss?
Pirmajā acumirklī gribas teikt – protams, tā ir pasaules uzlabošana – ar sociālās tīklošanas vai perfekta dizaina tehnoloģisko rotaļlietu palīdzību. Protams, vārdos tā tas arī ir. Taču darbos (un par to jau tieši runā šie kinematogrāfiski tik atšķirīgie, tomēr idejiski līdzīgie darbi) gan Cukerbergs, gan Džobss ir īstākās biznesa haizivis, kas gatavas peļņas vārdā uz jelkādiem cilvēku upuriem.
Pavisam citādi cilvēciskie motīvi vada Džūljenu Asānžu – viņš, vismaz filmas versijā, ir altruists, idejas cilvēks, kurš cīnās pret (citējot filmu) ietekmīgāko propagandas mašīnu pasaulē, vārdā Amerika, un kura leksikā nedominē vārdi "nauda" un "peļņa". Problēma tikai tā, ka Asānžs pats mīlēja melot (sīkumos) un reti ievēroja pašsludināto privātās dzīves neaizskaramību, nakts vidū ielaužoties pie sava labākā drauga, kuram šāda privātā dzīve ir. Atšķirībā no Džūljena Asānža, kā vērojam filmā.
Piektā vara//The Fifth Estate ***
Biogrāfiska drāma. Režisors B. Kondons. Lomās B. Kamberbečs, D. Brīls