Krimināla sižeta pilnais un ļoti skarbais netālās nākotnes vesterns Rovers/The Rover, kuru 2013. gada sākumā tuksnešainā Austrālijas nomalē filmēja talantīgais režisors Deivids Mišo, kinorealitātē ir stāsts par trim samērā jauniem un makten ambicioziem vīriešiem. Latvijā gan krietni maza skatītāju jaunās paaudzes daļa dodas uz kino režisora vārda dēļ – Holivuda pieradinājusi to pie mīta, ka lielbudžeta filmas tiek producētas/ražotas dižstudijās ar aktieriem zvaigznēm. Tomēr pirmais, kas būtu jāiegaumē Rovera sakarā, ir nevis Krēslas sāgas vampīrs bučmūlītis Roberts Petinsons, bet austrāliešu režisors Deivids Mišo.
Savējie nodod savējos
2010. gadā kvalitatīva autorkino cienītājus satricināja viņa debijas spēlfilma Dzīvnieku karaļvalsts/Animal Kingdom, kas kļuva par Sandānsas festivāla laureāti, tā ir gudru skatītāju un kritiķu slavēta mežonīga krimināldrāma par mūsdienu Austrālijas ģimenes mafijām; absolūti ģeniālu lomu tajā notēloja Džekija Vīvere. Filma par savējiem, kuri nodod un ir spiesti nodot savējos – vistuvākos ģimenes locekļus –, stindzināja skatītāju emocijas un pretrunīgās kaisles mutuļus, ko filmas skrupulozais sižets piedāvāja bez gaišās nākotnes atrisinājumiem.
Vēl der atgādināt, ka Deivids Mišo ir veiksmīgs sižetu saskrūvētājs, piemēram, starp Dzīvnieku karaļvalsti un Roveru režisors palīdzēja tapt amerikāņu neatkarīgās filmas Hesher (2011) scenārijam par asociālo Hešeru (lomā – Džozefs Gordons-Levits). Arī filmā Rovers galvenais pārsteigums ir tas, ka šoreiz nav tik svarīgi, kas notiek uz ekrāna, bet kā tas notiek.
Nekurzeme nekurlaikā
Nu ko gan pat viedākais stāstnieks un fantazētājs režisors Mišo var daudz zināt par savas filmas tēmu – drīzo nākotni, kurā pēc globālās finanšu krīzes vairs ir palikusi apgrozībā viena valūta – amerikāņu dolārs –, pasaulē plosās anarhija, visi zog visu un katrs cīnās par izdzīvošanu ar pašam pieņemamām baisām metodēm, savukārt daiļā Austrālija kļuvusi par trešās pasaules valsti, kurā tieši amerikāņu bandītu grupējumi grasās iekarot tukšās rūdas raktuves – potenciālos peļņas iespēju avotus.
Vesterns pēc žanra, pēc sižeta – stāsts par nekurzemi nekurlaikā, Rovers turpina Deivida Mišo daiļradē pašu būtiskāko tēmu – radnieciskās saites jeb atbildes uz jautājumu – kas vieno cilvēkus nevis pēc formas, bet pēc būtības. Tieši tāpēc Mišo kopā ar Gaju Pīrsu (aktierim bija koša loma arī Dzīvnieku karaļvalstī) un jaunpienācēju Robertu Petinsonu izvēlējās doties ekstrēmā kinoekspedīcijā – pavisam prom no tūristiem tipiskās sakoptās un paradīziskās Austrālijas lielpilsētām uz tuksnešainiem mazpilsētiņu apvidiem, kuros saglabājusies zemes iekarošanas tehnika no XX gadsimta vidus un kuri, pēc Mišo domām, tikpat primitīvi būs vēl pēc 100 gadiem.
Prom no spiedzošu skuķu bariem
Roberts Petinsons izmisīgi, taču ar aizvien manāmākiem panākumiem cenšas tikt vaļā no Holivudas jaunzvaigžņu galvenā lāsta – aktieru iezīmēšanas noteikta ampluā lomām; Roverā notēlotais nerunīgais, sēcošais, rūcošais jeņķu bandītēns Rejs, kurš drīzāk rada kādam nepieradinātam dzīvniekam, Robertam Petinsonam šogad bija otrs iemesls, lai padīžātos uz Kannu kinofestivāla sarkanā paklāja. Rovers tika demonstrēts oficiālajā nakts seansu programmā, savukārt kanādiešu meistara Deivida Kronenberga traģikomēdija par Holivudas aizkulišu dzīvi Karte uz zvaigznēm/Maps to the Stars – Kannu oficiālajā konkursa programmā, un arī tajā Petinsonam ir smeķīga loma, turklāt duetā ar lielisko aktrisi Džūlianu Mūru.
Robertu Petinsonu pārņēma izbrīns, ka Rovera filmēšanas sešās nedēļās laukumā valdīja karstums, mušu mākoņi, līdz tuvējam ciematam ar 90 iedzīvotājiem bija ilgi jābrauc un apkārtnē nesiroja paparaci un spiedzošu skuķu bari, kas viņam seko jelkurā citā filmēšanas metropolē. Jaunais aktieris varēja būt brīvs no visa – vispirms jau civilizācijas –, un, jāatzīst, viņa introvertais jeņķu psihopāts Rejs, kuru uz putekļaina lielceļa pamet nosprāgt paša brālis un savāc bijušais zaldāts Ēriks (Gajs Pīrss), kuram šī banda nozagusi auto un, šķiet, nogalinājusi tuviniekus, ir ļoti iespaidīgs, biedējošs tēls.
Šis ir stāsts par diviem svešiniekiem – Ēriku un Reju –, kuri nonāk labprātīgā slazdā un emocionālā atkarībā viens no otra. Kādēļ Ēriks aizstāv Reju pret viņa bandu? Kādēļ Rejs klusē un sēc kā stūrī iedzīts zvērs? Kādēļ viņš paklausa Ērikam un iemācās aizstāvēties saviem spēkiem? Vai bez kriminālā notikuma ir vēl kaut kas, kas sasaitē šos abus – vecāko un jaunāko – vīriešus?
Žiljetas Binošas padoms
Deivids Mišo aicina vērot uzmanīgi – ne tikai to, cik kolorītu vidi režisors prot uzburt no tehnogēnu katastrofu piedzīvojuša tuksneša skatiem, dažām pakaļdzīšanās un slow motion kustībā paveiktām apšaudes ainām, – globālajai anarhijai, protams, ir radīts satriecoši efektīgs poētiskais tēls. Mišo aicina katru izvērtēt un apjēgt, kas ir tie cilvēki mums līdzās un reizēm pat ļoti blakus, kuriem esam gatavi uzticēt savu dzīvību.
Rezultātā ir tapis skarbs stāsts par diviem, kuri kļūst atkarīgi no pašu akceptētas pieradināšanas. Brutāls kino ar diviem teicamiem aktierdarbiem: Gajs Pīrss jau ir pieradis pie visa, savukārt Roberts Petinsons, sekojot savas nesenās filmas Kosmopole/Cosmopolis (režisors Deivids Kronenbergs) varonim, kuram limuzīnā bija vētrains sekss ar Žiljetu Binošu, iegaumējis franču aktrises padomu: filmējies tikai pie labiem režisoriem un filmās, kas domātas… domājošiem skatītājiem.
Roberts Petinsons turpina bēgt no Krēslas vampīra mirdzošās ādas. Uz eksdraudzenes un Krēslas partneres Kristenas Stjuartes filmas pirmizrādi Kannās Roberts pat neaizgāja – dzēra savu iecienīto rozā vīnu ar Džūlianu Mūru. Drusciņ par daudz dzēra, kā runā…
Rovers
The Rover
Krimināldrāma. ASV. 2014.
Režisors Deivids Mišo
Lomās Roberts Petinsons, Gajs Pīrss u. c.
@@@@
*Šo recenziju Normunds Naumanis uzrakstīja jūnija beigās, kad sākotnēji tika plānota filmas pirmizrāde Latvijā, ko vēlāk pārcēla uz septembra sākumu