Jānis Deinats

Tas, kā Gunas Zariņas Ņurbulis bēdājas par Latviju, sakaltušu Jāņu vainagu galvā uzlicis, atsver nezin cik konferenču un diskusiju. Tā sāpe, tā dusma, tā spīts un bezcerība, bet tomēr mīlestība. Aktrise to ieliek dažos vārdos, pāris intonācijās, apraujot daudzpunktē teikumu. Gunas Zariņas dīvainais vīrelis, kurš nokrīt kā tāds Dieva nadziņš no pašām debesīm, izmuld, izperē, sadēj, sašķiļ, izčum, nozum Latviju.1/2

Jānis Deinats

Aktrise Guna Zariņa balansē kā uz naža asmens. Novirzīsies kaut par milimetru, paliks vien spoža virtuozitāte travestijas lomā. Bet novirzīšanās nenotiek.2/2

Izrādes Dieviņš pillā recenzijas. Māžošanās vietā – dzejas dvēsele

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

18 komentāri

26. marts, 2018, 15:01

gaidot sagaidīju

Visapjomīgākais Paldies Tomam Čeveram par recenziju,m ko varam lasīt kroderā.lv. Lieliski. Man patika doma, ka varēja taču radīt tieši no visuma, no galaktikā, nemaz nepiekraujot skatuvi ar sadzīviskiem priekšmetiem. ( Apmēram tā.) Un vēl, ka starp vērtībām saredzētas arī nepilnības, piemēram, izrādes garums, ko piepildīt vienlīdz intensīvi neizdodas, paļaujot vietu arī garlaicībai. LABAIS vai pat IZCILAIS nezūd un nepaliek nenovērtēts, ja arī neķeras pie galējiem slavināšanas ieročiem, kas jau tuvojas porcijai durnuma. Paldies.

Atbildēt
6
1

22. marts, 2018, 13:30

šī izrāde, kur skaidri

Noteikti vajag izlasīt Edītes Tišheizeres rakstu IR-ā. Pēc tā vairs nekā cita neredzu darāmā kā platīt rokas un muti kā zivei. Skaidri un gaiši: "notiek TAIPUS talanta, profesionalitātes, mākslas. Iegrūž ar degunu pašu savā attieksmē pret valsti, simtgadi, valodu." Es, protams izceltu 100gadi. Alvis Hermanis, savkārt, "spēj ietilpināt arī laiku un vēl daudzas dimensijas, radīšanu ieskaitot." Nu zinām- tālāk vairs nav kurp, gals sasniegts. Tomēr "jāredz katram, kuru aizrauj valoda, dzeja, radīšana." Tā ka man mīļa DZEjA ( radīta, saprotams, bez valodas un radīšanas), drusciņ nogaidīšu un tad, nebūs jau par vēlu. Paldies.

Atbildēt
9
0

18. marts, 2018, 13:43

Vai nācijas gods un sirdsapziņa, hm

šokē, ka nav NEVIENA objektīva komentāra, neviena brīva skatījuma no malas, tikai caur slavinājumu piesardzīgi mājieni par gārgšanu dziesmu vietā un vārgi pīkstieni par vājprātu mākslas vietā un saldi lipīgi, manāmi ieinteresēto ģeķīgi slavinājumi, kas izraisa ko pretēju

Atbildēt
13
2

19. marts, 2018, 11:54

Kā,

vai tad ŪDENSGALVA nominēta netika? Bez Valdas čakarēšanas?

18. marts, 2018, 10:42

hiēna smakojošā

Parafrāze par An. Upīša fabulas tēmām: "Reiz namsaimnieka Vista olu izdējusi... Bet Gailis, kam tā dēšana nav dota, paraudzījies, kur ir slota, kliedz kā trakā prātā: Nākat lūkot, ko MĒS ar vistu esam izdējuši... " Kā dāvana repertuāram, ko iekļaut gudro un vēl gudrāko meiteņu dram. pulciņa repertuārā.*** Domāju, ka darbs ir nesis lielu gandarījumu Gunai Zariņai, tāpat būs grauds Spēlmaņu Naktij un izrādāmais festivāliem, kur eksperimentiem laba vieta. Labu veselību, veiksmi mākslā un visus iespējamos personīgajā dzīvē.

Atbildēt
0
0

18. marts, 2018, 11:08

***

iespējamos jaukumus

17. marts, 2018, 19:38

SestDiena

A.H.: "lasot Neibarta pantus, rodas ļoti dīvaina ilūzija – it kā tu esi liecinieks tam brīdim, kad tika radīta latviešu valoda. Arī Ingus Baušķenieka muzikālā darbība ir spējusi radīt ilūziju, ka tiek veidots kaut kas jauns, kam vēl nav vārda. " Ir jau, var jau, bet apžēlojies. Lasiet interviju ar Baušķenieku-bibliotēkās, netērējiet naudu pērkot, pat ja bagāti jūtaties. Plātība naudu nemaksā, pienāks laiks, kad katram kaut kad kaut ko būs jāmazgā.

Atbildēt
2
0

17. marts, 2018, 18:55

šī mode

pretstatīt, it kā sarīdīt, nenormāli hiperbolizēt, kas kļuvis kritiķiem, radio un tv raidlaika piepildītajiem kā jājamēzelītis, nesaskan ar Hermaņa vārdiem " atlasīt labos un sliktos, tas ir stulbi". Arī vadošu amatu sargājot, kur KDi nav izņēmums, pārcentība kļūst komiska. Ka tik negadās nodzīvot tik garu mūžu, ka paši dabūjam ar bumerangu atpakaļceļā.

Atbildēt
8
0

16. marts, 2018, 21:26

Ak, Dievī,

Tieši no viduslaikiem- skatuve, o, johai, vai tad tuvāk nevarēja dabūt, ka tik tālu vedis. Daudz atziņu, kas ar glaimiem robežojas. Cerams, ka nākamajā AH grāmatā vēl kādai būs ļauts kaut ko ierakstīt, ja apgūs vēl spēju daudzus beņķus ar to pašu dibenu iesēdēt. Kopējā kaite. Pārvarama, ja nu kādā nākamā paaudzē. Post- ieražas lēti negaist. Šķēles no dzejas desas. Vēl jāredz, bet ja Guna Zariņa pavāros, tad, nešaubos, būs vairāk.

Atbildēt
7
2

16. marts, 2018, 16:44

Dvēseļu čakarētājs un piesmējējs -

ŪDENSGALVA Alvis Hermanis demonstrē savu kārtējo zirga āboļu porciju vircas mērcē. Viss, kam šis sātaniskais monstrs pieskaras, pārvēršas pekles un tumsas matērijā, un Melnais Caurums, ko iemieso un vairo šis pazušanas dēls un ģēnijs, jo dienas, jo superlielāks top.

Atbildēt
7
12

16. marts, 2018, 19:50

to Lasot

Kur nu bez ložām? Neba JRT visi pieklājīgi uz zemes sēdēja kā arābi tuksnesī.

16. marts, 2018, 18:53

lasot

ļoti pieklājīgi pajautāšu, vai prezidenta kundze arī bija? Atklātā veidā jau ne, bet pavisam bez ložas taču JRT nefunkcionē.

16. marts, 2018, 17:30

pilnīgi pretīgi gravitācijai,

paliekam karājoties gaisā. Ko nu darīs pārējās, sevišķi žēl Edītes. Viss krējums daiļrunībā jau nosmelts. Gaiss apstājies, viss stāv gaisos, pasaules gals tomēr tuvu, vot, ko jums sacīšu: vienas lieliskas aktrises talants pakļauts, Dievs vai Velns sazin kādam mērķim. Interesanti, iespaidīgi. Indra Roga, stāstot par "Vidzemnieku" tapšanu Valmieras teātrī, izteicās: Mēs te nesākām no jēgas, loģika tikai visu sarežģī, mēs ar citu piegājienu, metodēm. Kādam, lai paliek noslēpums. Nepamet sajūta, ka mums iegalvo, ieēdina, iebaro, lai nojauktu vienus kritērijus, tā vietā paniski uzbāžot citus. Itin politiski piegājieni.

16. marts, 2018, 15:15

Oleg Lozbanov

3a oдну нoчь бpocить кypить нaвceгда? Лeгкo, нo eсть тoлько oдин мeтoд - http://bit.do/bezsigatet - вылeчит дaжe зaядлых кyрильщикoв! Я kypил 23 гoдa пo пaчкe вдeнь, но бросил без усилий за 1 день!

Atbildēt
0
9

16. marts, 2018, 14:45

mīlot un ciešot

Vispirms vienkāršs, cilvēcisks paldies par lielisku, rūpīgi izstrādātu un izjustu, pārdzīvotu priekšnesumu citā galaktikā, kā šeit jau noskanēja, Lai arī mani nepārliecina raksti un reklāmas vispārākajā pakāpē, nebūšu sīkstulis un atzīšos Gunai Zariņai mīlestībā, nejūkot gluži no saprāta nošķirtās telpās, bet redzot, dzirdot un līdzjūtot, apbrīnojot un atstājot rezervē arī spicglāzīti šaubu, kad skatuvē priekšroka dota lieliem tilpumiem. /// Ka būs "vaidēšana "lielos, iespējams nepieredzētos apmēros, varēja jaust pēc kvantitatīvās reklāmas un jau aizlaikus skanošajiem viedokļiem ( pagaidām nācies dzirdēt tikai dāmu ieskatus). Lai kas arī tiktu sacīts kubā vai simtajā pakāpē, palikšu pie viedokļa, kas tas ir nu ļoti jau sievišķīgi ( sieviete mīlot ar ausīm). " ieraudzīt nevis par vīrieti pārģērbtas sievietes māžošanos, bet, piedodiet izteiciena melodramatismu, savdabīgi skaistas dzejas dvēseli ", lūk, V.Č pērle. Tad jau vajadzēja atvainoties par visiem tālāko plūsmu valodas slūžās.

Atbildēt
17
5

16. marts, 2018, 15:32

3)

Pasmelšu vēl pa pērlei no teksta. Lūk, birka gan piekārta neesot, bet tā pati labākā dāvana Latvijas 100- gadei. Nē, bet tomēr jā. Bezgaumības un muļķības odere visam, stenēsim simtgadei. Kad pienāks patiesi, mute būs izkaltusi kā vardei miežu laikā. "vīriņa radošais gars satiekas ar publiku. Tā ir arī telpa, kurā dzīve satiekas ar nāvi."Esiet uzmanīgi publikā, ka neķer tā ar izkapti vai vismaz elektrošoks. " Alvis Hermanis ... lieliski noredzējis Dzelteno pastnieku Ingus Baušķenieka psihedēlisma un "džabervokisma" nevainojamo saderību ar Ņurbulim raksturīgo..." " Šito vājprātīgi brīnišķīgo dziedāšanu!" Tas laikam noticis līdz ar teātra kritiķu ierašanos un recenziju tapšanām, operā. Citādi dziedāšanu par vājprātīgu dēvējam neesmu dzirdējis. Kliegšanu, spiegšanu, gārgšanu, bļaušanu, sēkšanu gan.

16. marts, 2018, 15:12

2)

un palieku līdz ūkai pilns ilgu pēc tāda Gunas Zariņas ( dzejas) priekšnesuma, kurā dzirdētu un justu viņu pašu ( savā balsī, izskatā) bez sēkšanas, gārgšanas u. c. regālijām, kuras te slavē par teju dievišķām, bet es šim ieskatam nepievienošos. "Visi"nevar būt mēmā, apmātā sajūsmā vien, mazliet saprāta var arī neatslēgt. Kas tad pirmizrādes vakarā veidoja skatītāju plūsmu? Vai tad nejauši garāmgājēji vai aicinātie, prestižie, ielūgtie... Piedodiet, ja arī man virsū nav uzgāzies Dieva nadziņš, tad tomēr Gunas Zariņas pastāvēšana mākslā nav motoriska debesbraukšana, bet viegla augšupeja "tillā, tillā". P.S. Vēl tikai trakumam papildinoši pateikšu, kā U. A. nav jaudājusi, ka ne līdz gada( sezonas) jāsteidz apmeklēt izrādi, tas par maz, bet jādomā, ka neredzējušam neatnāk Tā Kunga stunda, kas nāk kā zaglis.

16. marts, 2018, 14:59

1)

Kopš kurja laika tad skaista dvēs'le slīgst melodramatisma skavās? " cilvēki bija laimīgi. Burtiski. Tā viņi teica cits citam un tādi arī izskatījās", Čakares k-dzi pārspēj Adamaites kundze: 2: 1 pēdējas labā. Te ajau ir saskarsme ar spējam just un spriest citu vietā konkrēta mērķa labad. Kāda, domājiet paši! ( de Sada slavinājums kroderā.lv, kad tur ilgi neparādījās neviena recenzija). Nav arī šajā gadījumā jārehabilitē Ņurbulis, bet kāds cits, miniet nu. Tagad, naļaujot sev izplūst palu straumēs, fiksi pabeigšu. Man gārgšana nesaistās ar dziedāšanu, bet skaņu kopā likšanu un atskaņošanu tādā kā fantāzijas pasaulē vai vienkāršu trokšņošanu. Par DZEJAS piedzimšanu šeit nerunāšu, tas prasītu veselu traktātu. Acīm redzot šis dzejas paraugs turpmāk būs TAS dzejas paraugs, jo visas latviešu dzejas bagātības mums fondā un gaida augšāmcelšanos. Klausījos Gunas Zariņas teikto intervijās, sevišķi jau radio, līksmoju par trāpīgajām domām, izjusto un atklāto attieksmi pret dzīves parādībām,un..