Nezinu, vai apzināti, bet Wiesuļa debijas albums Fianchetto tika izlaists tam ļoti piemērotā laikā, proti, kad Latvijas ielās plosījās vētra. Ja ne vētru, tad pamatīgu viļņošanos Fianchetto radīja repa aprindās – par albumu labvēlīgi izteicās ne tikai klausītāji, bet arī vairāki reperi, piemēram, Skutelis, ansis, BUSH, Abra, un citi. Un ne velti.
Muskuļu atrādīšana
Ierasts, ka repa albumos piedalās virkne viesu un arī bīti izvēlēti no vairākiem bītmeikeriem. Wiesulis savā pirmajā albumā izvēlējies citu pieeju – Fianchetto dzirdamas tikai Wiesuļa rindas un sangvn bīti ar pavisam nelieliem izņēmumiem (Aureum Chaos un PMxS piedalījušies dziesmās Hārvijs Dents un Vēl vienu). Šāda formula ir palīdzējusi radīt vairākus izcilus albumus gan Latvijā (Skutelis un trakamelodija – Piķis un zēvele; ansis un Oriole – Himnas), gan ārzemēs (MF Doom un Madlib – Madvillainy; Fredijs Gibss un The Alchemist – Alfredo; Pusha-T un Kanje Vests – Daytona u. c.).
Fianchetto Wiesulis pārliecinoši atrāda savas prasmes pantu rakstīšanā un sacerēto rindu pasniegšanā. Albums ir pārpilns ar atjautīgiem un inteliģentiem salīdzinājumiem, metaforām un citiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Esmu pārliecināts, ka Wiesuļa pleilistē ir PKI (Pagrīdes karaļvalsts ieraksti – repa apvienība, kurā darbojās Skutelis, Eliots, Edavārdi, ansis, Arčijs, 181h, AKE, KasPis) izlases un tās dalībnieku agrīnās relīzes. Viss albums ir kā skrējiens pēc jaudīgākā "pančlaina" un, kā jau minēju, muskuļu atrādīšanas tehniskajā varējumā.
Nav iespējams noliegt, ka albums šajos aspektos ir patiešām spēcīgs – asprātīgas un jaudīgas rindas birst kā no automāta. To noteikti ietekmē Wiesuļa fons, proti, viņš ir zināms arī kā prasmīgs brīvrunas meistars, vairākkārtēji piedalījies Ghetto Games organizētajā Štuka par bazaru, attiecīgajā formātā iekarojot neviltotas klausītāju un žūrijas simpātijas. Fianchetto ir viens no ierakstiem, kas jāklausās vēl un vēl, un vēl – katru reizi tajā atklājas jauni slāņi un vārdu spēles, kas netika pamanītas pirms tam.
Bez konkrēta scenārija
Mūzikas albumi, kas izklausās pēc dziesmu izlasēm, diemžēl nav nekas neierasts. Šajā plauktiņā ierindojams arī Fianchetto. Ierakstam trūkst personīguma (dažas atblāzmas gan albumā ir saklausāmas, piemēram, dziesmā Acis griež piruetes) un vienota koncepta, tas ir izteikti reprezentatīvs. Vienīgais vienojošais elements, ar ko gan ir daudz par maz, – braukšanas tēma, kas parādās gan Wiesuļa rindās, gan audiālo brīdinājuma signālu formātā no autovadītāju vidū iecienītās lietotnes Waze. Kopumā Fianchetto šķiet pārāk bezpersonisks ieraksts. Žēl, jo Wiesulis izklausās pēc jauna un inteliģenta cilvēka, kura viedoklī būtu interesanti ieklausīties. Ja runājam par albuma trūkumiem, jāpiemin, ka vietumis ir novērojamas problēmas ar ieraksta apstrādi. Repā gan šādi defekti bieži vien ir piedodami, jo piešķir šarmu un sajūtu, ka dziesmas ir dzīvas, – tā reizēm trūkst līdz perfekcijai nopulētos profesionālo studiju ierakstos.
Kopumā vērtējot – Wiesuļa debijas albums ir ievērības cienīgs, uz to norāda arī reakcija gan no repa klausītājiem, gan izpildītājiem ar ilgstošu pieredzi, taču, manuprāt, albumam ļoti pietrūkst kāda vadmotīva, saistvielas. Arī pēc vairākkārtējas Fianchetto noklausīšanās man diemžēl nav skaidrs, ko Wiesulis ar šo ierakstu ir vēlējies pateikt. Par koncepta neesamību un vēstījuma atbīdīšanu otrajā plānā portālam Tvnet bildis arī pats izpildītājs. Tomēr tas nemaina faktu, ka neesmu vienīgais, kurš jau tagad ar nepacietību gaida nākamos Wiesuļa gājienus.