Galerijā Māksla XO vēl līdz 11. maijam var paspēt aplūkot Jāņa Deinata izstādi Masas. "No cik tad sākas apzīmējums "masa"? No 3 vai 30 cilvēkiem vienuviet? No 500 vai 720 lapām kāda koka zarā? No 3 vai 4 avenēm uz kūkas gabala? Cik lielam jābūt mākonim, lai par to teiktu "tā gan ir masa"?" izstādes anotācijā vaicā mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis.
Zvaigznes putekļi
Gribētos vaicāt: cik lielam ir jābūt priekam, lai to kvalificētu kā lielu daudzumu prieka, kā prieka masu? Un kādās mērvienībās mēs to svērtu? Pamēģināsim atrast prieka mēru tur, kur izpaužas visādas patikšanas. Jāņa Deinata māksla tam ir visnotaļ piemērota.
Jānis Deinats no citiem amata brāļiem atšķiras ar nemainīgu mocartisku bizi. Kā Figaro viņš figurē daudzos un dažādos musturos, kuros mēs ierakstāmies vai gribētu ierakstīties. Izstādē Masas ir skatāmas desmit fotogrāfijas, kas ir UV drukas uz alumīnija kompozīta. Jāņa Deinata neangažētais skatiens ir aizķēries dinamiskās, gleznieciskās un amizantās situācijās. Sports, cirks, balets, deju svētki un gadskārtu svētki lielformāta bildēs tiek apzīmēti ar precīzu universālo laiku. Tiktāl viss ir absolūti precīzi.
Autors apgalvo, ka izvēlētajos darbos nekas nav inscenēts, lai gan skaidri redzams tieši pretējais. Aiz katra notikuma slēpjas kāds masu režisors, kas ir parūpējies par antropoloģisku magnētu. Būdams diplomēts aktieris, kurš pārtraucis skatuves gaitas 90. gadu sākumā, kad teātri aizēnoja dzīve, Jānis Deinats ir saglabājis interesi par to, kas notiek aiz kulisēm, virtuves pusē. Viņš izvēlas garāmgājēja un vuārista pozīciju, gūstot baudījumu vērojumā, kurā jaušama gan intimitāte, gan maigums, gan pikantums.
Izstādes atklāšanā Jānis Deinats un viņa viesi visvairāk eksponējās pie fotogrāfijas 29.05.2023. 14:09. Tajā redzam Latvijas hokeja komandas kapteini Kasparu Daugaviņu atgriežamies no 2023. gada pasaules čempionāta. Toreiz publika varoņus sagaidīja ekstātiskā pacēlumā. Redzams, kā fani cieši sakļāvušies pie nožogojuma, kas pasargā kreisās malas uzbrucēju no mīlas žņaugiem. Ikviens gribēja aplipt ar zvaigznes putekļiem. Mūsu valstsvienība pirmo reizi bija izcīnījusi bronzas medaļas. Toreiz svētdienas ārkārtas sēdē Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ierosināja pasludināt 29. maija pirmdienu par svētku dienu. Lidmašīna ar hokejistiem veica goda apli virs Brīvības pieminekļa, pie kura sportistus sagaidīja apmēram 30 000 līdzjutēju. Jāņa Deinata darbā aiz emociju vētras paceļas gigantisks Latvijas karogs. Fotogrāfam laimīgā kārtā šis notikums nav salīdzināms ne ar ko citu. Prieks nav relatīvs.
Aste nav redzama
Līdzās sarkanbaltsarkanai horizontālei ieraugām svaigi zaļojošu aleju 19.06.2021. 17:59. Spilgti zaļganā gaismā no debesīm nolaižas baltas gulbju jaunavas – meitenes ar matos ievītām rozītēm un rožainām puantēm kājās. Viņas apsargā prāvs amerikāņu Stafordšīras terjers, kas, piesiets pie galda, baltām acīm cieši raugās fotokamerā. Lai arī sunisti ir noguruši skaidrot, ka kodējsuņiem ir mainīts raksturs, ka agresīvās iezīmes ir neitralizētas, neviens neuzdrošināsies tuvoties ne sunim, ne dievišķajām būtnēm. Klasiskā baleta standarti tiek rūpīgi kopti un glabāti, kamēr suņu standarti ir aizgājuši krustu šķērsu. Skaidrs, ka suņa izskats nepauž draudzīgumu. Vispār neko nepauž, aste nav redzama. Taču suņa statuss palicis nemainīgs. Uz galda ir arī rotaļu suņuks, baltmelns dalmācietis. Uzburtā situācija vienlaikus vilina un biedē, raisot bailes no nezināmā. Uzmanību koncentrē suns. Tomēr gribas piesardzīgi palūrēt, ko īsti viņš sargā. Kurp traucas baltās meitenes? Tas ir noslēpumā tīts. Gribētos piesaukt Jaņa Rozentāla gleznoto Gaismas pili .
Pārslēgties no glezniecības uz fotogrāfiju palīdz cirks – 20.08.2022. 17:11. Ceļojošais cirks ir piestājis Rīgā, Ušakova cepures nogāzē, kur ir uzsliets balts šapito, bet tas viss ir tālumā. Cirka mākslinieki nav redzami, tos aizsedz mammas ar ratiņiem un bērni, daudz bērnu, pāri viņu galvām piebriedis paceļas milzīgs, varavīksnes krāsās zaigojošs ziepju burbulis. "Cirks ir forma, kuras daudzās daļas un tajās ietvertais saturs aizgūts un izmantots plašākā dzīves teritorijā. Gandrīz katrs cirka numurs kļuvis par retorisku figūru: balansēt uz virves… dresēt… žonglēt… sarīkot klaunādi… lēkt cauri stīpām… Šķiet, vienīgi karš var pretendēt uz līdzīgi dāsnu metaforu ģenerēšanu," raksta Berlīnē dzīvojošais prozaiķis Toms Makārtijs mākslinieces Ievas Epneres grāmatā Rīgas cirks (Berliner Künstlerprogramm DAAD, 2020). Jāņa Deinata bildē ir karsta vasaras pēcpusdiena, kad ēnas sāk stiepties garumā, bet metaforas vēl nav dzimušas vai ir atceltas un pastāv tikai bērnības alkas redzēt, kas notiek skatienam slēptajā baltajā teltī.
Vairāk prieka un spēka
Izstādē labi iederas arī cits brīnums – Līgo svētvakara gaidas 23.06.2023. 14:24. Meitenes ganās pa pļavu, mierpilnā no pietnībā plūcot puķes vainagiem. Mēs varam apcerēt sakrālā auglības rituāla potenciālo enerģiju. Fizika uz dzimumiem attiecas vienādi. Tāpat kā potenciālā enerģija, arī optiskais iespaids visspēcīgākais ir savā sākumā. Atcerēsimies sengrieķu tēlnieka Mīrona skulptūru Diskobols, neskaitāmos strēlniekus ar nospriegotu loku un bultu, kā arī franču zinātnieka Etjēna Žila Marē hronofotogrāfiskās studijas. Sākotne, kustības starta pozīcija, sevī koncentrēts ķermenis ir efektīgāks, salīdzinot ar iztērēto "piezemēšanos". Pieaugot masai, cilvēku skaitam, pieaug arī potenciālā enerģija. Kā redzam deju svētku mēģinājumā (03.07.2023. 13:44), spēks tiks pavairots satriecošos apjomos.
Galerijas kupola zālei Jānis Deinats ir pietaupījis avenes uz putukrējuma tortes gabala (18.03.2023. 20:14). Gan tiešā, gan popārtiskā nozīmē. Fiksētais datums nav Jāņa Deinata dzimšanas diena, bet svinēt dzīvi var un vajag katru dienu. Pirms ķeršanās pie kāruma fotogrāfs aizskrēja pēc kameras, lai vairotu prieku un dalītos priekā.
Jānim Deinatam patīk mazi sīkumi, kas izjauc lielu nopietnību. Fotogrāfijā 09.05.2023. 11:23 redzam filmas Sisi masu skatu dalībniekus pie bijušā Politehniskā institūta. Vējš ir saviļņojis vēsturiskos kostīmus, ļaujot ieraudzīt zilas bahilas.
Izstādes kronis ir fotogrāfija ar egli 18.03.2023. 20:14, kas izpletusies pār visu 160 x 120 cm laukumu. Milzenes galotnei abās pusēs vienā virzienā slīdsolī slīd sīki slēpotāji. Attēlam nav optiska dziļuma. Izskatās, ka slēpotāji ir pielipināti pie vertikālas baltas sienas. Fotogrāfa veiksme. Tāda bilde! Noliksim malā nabaga latviešu izmisumu par Rietumu teorētiķu rakstu trūkumu – redz, ne Rolāns Barts, ne Sūzena Sontāga, pat ne Valters Benjamins nav rakstījuši par latviešu fotogrāfiju, un neviens latviešu teorētiķis pagaidām vēl nav nokļuvis citējamo autoru kastā. Taču tas netraucē saprast, ka Jānis Deinats mīl pasauli, kuru fiksē savās fotogrāfijās. Mīlestība ir viņa acīs. Viņa skaistums ir izkāpināts, viņa prieks ir sirreāls. Tas nepakļaujas svaru un mēru sistēmai, ko nosaka Masas koncepts, vispār kāpj pāri jebkādiem konceptiem, bet atveras bezgalīgi laimīgai dzīvei.
Jānis Deinats
Izstāde Masas
Galerijā Māksla XO līdz 11.V