Tā neprasās izdaiļošanas vai kompensēšanas, un ir mazliet dīvaini to klausīties klātienē, taču – caur skandām. Tomēr šoreiz Vestarda paša kompozīcijas un viņa transkribēto M. Ravela, R. Vāgnera, F. Glāsa un J. Brāmsa darbu interpretācijas lieliski papildina Katrīnas Neiburgas videostāsti. Tie piedāvā savu vizuālā fona versiju mūzikas tēlainībai: jūras liedagu dzedri gotiskajā prelūdijā un fūgā Ziemeļu vējš, dzīva koka upurēšanu mākslai Vāgnera Izoldes mīlas nāvē, mājīgu uguni Brāmsa Šūpuļdziesmā. Turklāt Neiburgai ir sava koncepcija par mūzikas spēju darīt brīnumus: no jauna piecelt mežā nogāztos kokus (Glāsa Mad Rush/Trakā steiga), ar ekskavatora kausu celt, nevis graut (paša Vestarda Melnais čarlstons), atjaunot tikko uguns sadedzinātu iedzīvi (Ravela Spāņu rapsodija). Elektroniskās mūzikas dueta Elvi/Dunian pienesumā redzams, ka ir nopietni domāts par tematiskajiem tiltiem (mūzikas motīviem, harmonijām, tembriem, arī intelektuāli filozofiskajiem kontekstiem).Par laimi, svešas skaņas nejaucas Ravela impresionisma pasāžās. Vērienīgo Elvi/ Dunian solo kulmināciju diemžēl sabojā forsētais basģitāras pastiprinājums. No zemajām frekvencēm un skandu pārslodzes kropļotās skaņas sāp ausis un sit pakrūtē kā ballītē, kur skaņuvīrs nav savu uzdevumu augstumos.Jegors Jerohomovičs Šajā projektā iesaistīto spēku sinerģija jau no paša sākuma šķita pašmērķīga un pretencioza – tas drīzāk bija publicitātes āķis un laboratorijas eksperiments, nevis organiska sadarbības nepieciešamība. Uz šā āķa varēja viegli noķert radošo jaunatni, kuru būtu daudz grūtāk nosēdināt blakus pensionāriem Vestarda Šimkus tradicionālajā koncertā Lielajā ģildē. Lai akcentētu klasiskās mūzikas laikmetīgumu, uz skatuves nav vajadzīgi cilvēki, kuri spiež dažādu noslēpumainu ierīču podziņas. Pašmāju elektroniskās mūzikas dueta Elvi/Dunian koncepciju bija interesantāk lasīt programmiņā, nevis klausīties koncertā. Visi vakara varoņi – publikas mīlulis pianists Šimkus, Elvi/Dunian un videomākslas dīva Katrīna Neiburga – sasniedza saskanīgu līdzsvara punktu tikai Filipa Glāsa skaņdarbā _Mad Rush, _jo Glāsa muzikālā faktūra paredz šādu intelektuālu "dejiskumu" un nepretojas starpžanru novitāšu invāzijai (Glāss ar prieku ļaujas savu opusu remiksēšanai). Savukārt šķietami novatoriskais piegājiens Morisam Ravelam un Rihardam Vāgneram, centieni izrotāt viņu opusus ar smalkām un varbūt pat gudrām elektroniskām vinjetēm izrādījās lieki dekoratīvi uzlabojumi kaut kāda mistiska progresa vārdā. Skanot Ravela Spāņu rapsodijai, uz lielā ekrāna ilgi un iespaidīgi dega galds, krēsls un skapis, un daži skatītāji naivi cerēja, ka tūlīt mākslinieciski aizdegsies arī Vestarda Šimkus spēlētais flīģelis, taču cerības netika attaisnotas.Rihards Bražinskis Koncerts, kura personāžus kopā savedis Samsung pieteiktais aukstais karš korporācijai Apple, nebija peļams. Lai arī mazliet kautri un piesardzīgi, tomēr eksperimentālie centieni satuvināt akadēmisko un neakadēmisko pasauli vairāk vai mazāk piepildījās – kaut vai tīri tehniskā ziņā, proti, apskaņojot klavieres un klavierspēli pasniedzot kopā ar video. Tāpat arī gan Vestarda oriģinālkompozīciju, gan tā jau rosinošo citu komponistu skaņdarbu elektroniskā apdare bija gaumīga, niansēta un pietiekami kreatīva, sekojot gan kompozīciju uzbūvei, gan arī interpretējot to etniskos pavedienus. Vienīgā bēda, ka šāda iecere jau starta kapitālā ir paredzama. Šādas noskaņas ir atražotas pasaules modernās klasikas scēnā. Turklāt šajā gadījumā klāt vēl nāca, piemēram, tādu veikumu kā _Ashes and Snow vai Sigur Rós_ projekta Heima audiovizuālās iedarbes metodes, proti, viegli sentimentālas, vispārestētiskas, kvazisimboliskas un pārlaicīgu vērtību harmonijas, kas rezultējas dekoratīvā čaulveida apcerīgumā, protams, saglabājot zināmu abstrakcijas pakāpi, kas populārā veidā neapšaubāmi šķiet grandiozi un satriecoši. Jāpiekrīt Vestarda Šimkus izteikumiem, ka šis uzvedums ir unikāls visai Latvijas kultūrtelpai, kaut gan drīzāk unikāla ir ažiotāža, kas ap šo notikumu ir radusies, un svarīgākais būtu (no)skaidrot un pamatot tās rašanās māksliniecisko segumu.
Vestarda Šimkus koncerta recenzija. Sava koncepcija par mūzikas spēju darīt brīnumus
Ābolu ķocis. Vestards Šimkus sadarbībā ar videomākslinieki Katrīnu Neiburgu un elektroniskās mūzikas duetu Elvi/Dunian kinoteātrī_ Splendid Palace _9., 10. un 11.XIIInese Lūsiņa ****Vestarda Šimkus pianisms, viņa klavierspēles tonis, intonāciju dzīvā niansētība un artistiskā brīvība ir vērtība pati par sevi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.