Par komēdiju dēvētajā izrādē, kas tapusi pēc kanādiešu dramaturga Norma Fostera lugas motīviem, aktrise Aija Dzērve spēlē trīs lomas - Sūzenu, Melodiju un Lauru. To viņa uztver kā jaunu pieredzi un vienlaikus lielu izaicinājumu - visas trīs varones ir pilnīgi atšķirīgas; viens un tas pats cilvēks dažādos vecuma posmos vai tikpat labi diennakts laikos: no rīta, pusdienlaikā un vakarpusē. «No rīta man pašai ir tā trauslā līdzsvara sajūta, kad sevi nepazīstu un vēl atceros naktī redzētos sapņus… Pusdienlaikā esmu pavisam cita, un vakarā sākas īstā dzīve! Nu, apmēram tā,» Aija Dzērve smejas un piebilst - būtībā divas no viņas spēlētajām sievietēm varētu būt viens cilvēks - jaunībā un pēc tam no trīsdesmitgadnieku paaudzes. Vēl Aiju aizrauj iespēja vērot, kā līdz ar viņu mainās partneri un kolēģi. «Tas ir tāds zefīriņš šim rudenim!» aktrise emocionāli izsaucas. Turklāt mēģinājumu un spēlēšanas process radot īstu laimes izjūtu.
Ar šo izrādi aktrisei ir īpašas attiecības arī cita iemesla dēļ - spēlēšana pie Kārļa Auškāpa, kuru viņa sauc par savu režisoru, uzskatāma par īpašu dāvanu. «Viņu izvest no pacietības ir ļoti grūti, un laikam neviens to nepieprot tik labi kā es. Tomēr ļoti priecājos, savu vārdu atkal un atkal ieraugot Auškāpa iestudētās izrādes aktieru sarakstā.» Parasti, skatoties mēģinājumus, Aija Dzērve jau zinot, kādas replikas teiks kolēģi. Ar Kārļa Auškāpa iestudēto izrādi ir citādi: «It kā es zinu, ko viens otram teiks Jānis Paukštello un Mirdza Martinsone un ko viņiem atbildēs Ivars Auziņš. Un tomēr pieķeru sevi, ka atkal un atkal smejos…» Par ko izrādē būs jāsmejas, aktrise gan neatklāj, tikai piebilst - katrs atradīs ko citu. «Varu pastāstīt, ka kāds mans kolēģis izrādes laikā piedzīvos desmit orgasmus. Režisors reiz izteicās, ka pēc šā darba noskatīšanās varētu kaut mazliet uzlaboties demogrāfiskā situācija…»
Aktrise ik rītu mēdzot skriet - tas palīdz sakārtot domas un pamosties. Tiesa, mēģinājumu vai laika apstākļu dēļ dažkārt no ierastā ritma nākot atteikties. «Vienu rītu ap septiņiem skrēju, un pēkšņi sākās pamatīga lietusgāze. Bet tā sajūta bija fantastiska - pat par spīti visiem laika apstākļiem! Manuprāt, kross ir lieliska alternatīva. Labāk eju paskriet rudens krosu nekā tērēju naudu trenažieru zālei.»#
pirmizrāde
Kad citi jau guļ Dailes teātra Mazajā zālē 9.X plkst.19