Zalcburgas festivāls nekur neliksies, taču otra iespēja vasaras pilnbriedā doties viesizrādēs uz Sibīriju kopā ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri var arī nerasties. Mūsu deviņu dienu maršruts: Rīga– Maskava–Omska– Krasnojarska– Maskava–Rīga. Omskā un Krasnojarskā Rīgas Krievu teātris spēlēja divas izrādes: Rūdolfa Blaumaņa Indrānus Elmāra Seņkova iestudējumā un Aleksandra Ostrovska lugu Ne vienmēr runcim krējuma pods Igora Koņajeva režijā. Abās pilsētās visas biļetes bija pārdotas, skatītāji gavilēja un cēlās kājās. Uz Indrāniem tika aicināti Sibīrijas latvieši.
Ciedru čiekuri no Augšbebriem
Rīgas Krievu teātra viesizrādes uz Omskas Valsts akadēmiskā drāmas teātra skatuves tika atklātas ar folklorizētu, tautiska kiča caurstrāvotu izklaidējošu blokbasteru Ne vienmēr runcim krējuma pods. Omskas skatītāji gaidīja šo vakaru ar aizturētu elpu – komēdijā vienu no galvenajām lomām atveido Rīgas Krievu teātra prīma Gaļina Rosijska, kura no 1971. līdz 1988. gadam bija Omskas teātra aktrise. Pilsētā viņu visi atceras. Tepat 70.–80. gados strādāja pašreizējais Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals (uz darbu Rīgā pēc apmaiņas viesizrādēm 1987. gadā viņu uzaicināja toreizējais Krievu drāmas vadītājs režisors Arkādijs Kacs).
Nākamajā vakarā skatītāju ar ziediem teātrī bija vēl vairāk – Omskas apgabala latvieši, kuri teātra gaiteņos aizkustinoši turējās grupiņās, parūpējās, lai tukšām rokām nepaliek neviens no Indrānu komandas. Varēja just, ka viņiem tas nav formāls notikums: mēs esam diaspora, mums jāiet paklanīties Blaumanim. Nē! Uz teātri bija atbraukuši cilvēki no dažādiem lauku ciematiem. Bija ieradies "čarters" no Augšbebriem/Bobrovkas – tur no 140 iedzīvotājiem 70% ir latviešu pēcteči. Ar šo neērto dzelteno autobusu, kurš ir redzējis labākas dienas, viņi vairākas stundas traucās līdz Omskai; attālums – tikai 350 km, taču ceļi ir briesmīgi un brauciens ir ilgs. Viņi atveda dāvaniņas – divus grozus ar ciedru čiekuriem. No Augšbebriem! (Vai zināt, cik pie mums veikalos maksā ciedru rieksti? Tā, lūk.)
Jegora Jerohomoviča reportāžu no Rīgas Krievu teātra viesizrādēm Omskā un Krasnojarskā lasi 14. augusta KDi!