Rodrigo jūtas mazliet satraukts, atbildīgs un arī lepns, jo diplomdarbs šosezon tiks rādīts vēl četras reizes. Lugas fokusā ir attiecības – to sarežģījumi un absurdie brīži, ar kuriem cilvēki saskaras mīlestībā. Sižets apvieno humoru ar dziļu emocionālu saturu, atspoguļojot, kā cilvēki dažādu iemeslu dēļ pieļauj neapdomīgu rīcību attiecību vārdā.
Izrādi kā diplomdarbu vērtēs pasniedzēji, bet R. Struka piebilst, ka tikpat svarīgs, ja ne vēl svarīgāks, ir publikas vērtējums. "Pirms gada teiktu savādāk, bet nu jau par būtisku uzskatu skatītāju viedokli, reakciju izrādes laikā." Ceļš līdz diplomdarbam viņam bijis interesants. "Kāpēc izvēlējos kļūt par režisoru? Vēlējos nodarboties ar kaut ko radošu, nevarēju nosēdēt mierā. Man nav cita veida māksliniecisko talantu. Esmu mainījies, jo tas, kas biju, ieejot Kultūras akadēmijā, un tagad, pabeidzot to, – tie ir divi pilnīgi dažādi cilvēki. Briedums!" saka Rodrigo.
Lai skatītājiem būtu interesantāk, jaunais režisors sava iestudējuma tēlu attiecības asprātīgi raksturojis iepazīšanās sludinājumu formā. "Negribējās vienkāršu un nopietnu anotāciju. Lugā ir arī humors, vieglums un daudz asprātību." Piemēram, galvenais varonis: "Fēlikss, 28. Ne pārāk izskatīgs, toties jauks un uzticīgs puisis, kuram ļoti patīk rūpēties par savu mīļoto. Tikko šķīries, meklē sievieti stabilām attiecībām, vēlams tādu, kurai garšo ķirši, nekādā gadījumā nav ieinteresēts vienas nakts sakaros, jo tie ir amorāli." Tikmēr Lūče, kuras vārds ir lugas nosaukumā: "Lūče, 27. Meklē savu slidu pārdevēju, lai radītu bērnus. Ja tu tomēr izšķīries no savas sievas, tad piezvani man! Gribas vienkārši ēst ķiršus un ne par ko nedomāt." Lomas uzticētas Ievai Aniņai, Romānam Bargajam, Indrai Burkovskai, Jurim Lisneram.
"Slīdošā Lūče ir izrāde par daudzām attiecību niansēm vienlaikus, spēju saprast, piedot," komentē R. Struka. "Caur galvenā varoņa vecākiem ieraugām, kāpēc viņš rīkojas tieši tā un kas viņu veidojis. Vienmēr kāda no pasaulēm – emocionālā vai racionālā – uzvar vai zaudē, un to mūžīgā cīņa vijas spirālē, jo komforts ir pārejošs. Un tad sākas jauni meklējumi. Taču piedzīvojumi nogurdina, jo tie ir domāti tikai tam, lai kaut ko iemācītos, bet komfortā neviens nemācās – kādēļ mācīties, ja viss jau ir?"